Nekad nesapratu to milzīgo ažiotāžu, kas valda ap Merlīnas Monro tēlu. Manās acīs viņa nav ne interesanta personība, ne stila ikona. Mani vienmēr vairāk saistīja tā otra, pareizā meitene Žaklīna Kenedija. Manā stilu ikonu topā viņa atrodas kaut kur blakus Odrijai Hepbernai un Greisai Kellijai.
Žaklīnai ir ļoti interesanta biogrāfija. Bērnībā viņa bija ārkārtīgi palaidnīga meitene, un guvernantes mainījās viena pēc otras, jo nespēja ilgi izturēt skaistās un draiskās meitenes uzvedību. Žaklīnas tēvs Džons Vernons Buvjē bija ļoti kolorīta persona. Džons bija ne tikai brunču mednieks, bet arī azartisks spēlmanis — viņš paspēlēja vectēva un tēva sūri grūti pelnīto un krāto visai prāvo īpašumu. Savukārt māte Dženeta Buvjē bija izsmalcināta un godkārīga. Viņa ilgi cieta vīra vaļības, taču reiz, kad mērs bija pilns, 1936. gadā paņēma septiņgadīgo Žaklīnu un viņas jaunāko māsu Lī un aizgāja no Džona.
Gāja laiks, un nākamā ASV pirmā lēdija, nomainījusi vairākas privātskolas, iestājās prestižajā Vasāra koledžā Ņujorkā. Viņa studēja Šekspīru, franču literatūru, svešvalodas, kultūras vēsturi, un visos priekšmetos viņa guva sekmes. Taču daudz lielākas sekmes Žaklīnai bija saviesīgās dzīves ballītēs. Viņa nevarēja vien atkauties no pielūdzējiem, kas pārstāvēja aristokrātiskās Jēlas un Prinstonas universitātes. Tad, kad Žaklīna kopā ar augstdzimušajiem studentiem sāka pavadīt visas brīvdienas, viņas tēvs, kas vīriešu dabu zināja pēc savas pieredzes, sāka nopietni raizēties. «Sieviete var būt bagāta un skaista, bet ja viņai nav laba reputācija, tad viņa nav nekas,» tā kādā vēstulē meitai raksta mīlas lietās pieredzējušais Melnais Džeks.
Žaklīna sāka strādāt vienā no Vašingtonas avīzēm par reportieri un bija iepazinusies ar gados jauno senatoru Džonu Kenediju. Žaklīnu vienmēr bija vilinājušas spēcīgas, neordināras personības, kas spēj dzīvē gūt panākumus, un jaunais, enerģiskais politiķis, daudzu miljonu mantinieks nevarēja neieinteresēt Džekiju.Žaklīna bija stingri nolēmusi iekarot Džonu, un, pateicoties savam dzelžainajam raksturam, viņa vienmēr sasniedza mērķi. Taču pēc kāzām izrādījās, ka nav iespējams savaldīt Džona Kenedija karstās asinis. Viņš nespēja iedomāties dzīvi bez sānsoļiem. Aktrises, stjuartes, medmāsas, sekretāres, modeles... Mīļāko kontingents nepārtraukti atjaunojās. Sākumā Žaklīnu tas ļoti sāpināja, taču vēlāk viņa uz notiekošo lūkojās ar filozofisku skatienu.
31 gada vecumā Žaklīna Kenedija kļuva par jaunāko 20. gadsimta ASV pirmo lēdiju, un, kaut arī viņa Baltajā namā saimniece bija tikai trīs gadus, līdz pat mūža galam Žaklīna nepārstāja būt par apbrīnas un pat dievināšanas objektu. Pēc vīra nāves Žaklīna apprecējās ar gados krietni par viņu vecāko un augumā īsāko grieķu kuģu īpašnieku, multimiljonāru Aristoteli Onasis. Pēc bagātā vīra nāves pēdējos 12 dzīves gadus Džekija strādāja grāmatu izdevniecība. Žaklīna Kenedija–Onasis nomira 1994. gadā nepilnu 65 gadu vecumā ar limfmezglu vēzi.*
* Saīsinājums no http://www.apollo.lv/portal/fun/36/artic
Runājot par Žaklīnas nevainojamo tēlu, jāatzīst, ka Džekija nebūt neatbilda skaistuma etalona standartiem. Žaklīnas izskatā nebija nekā izcila: kvadrātveida seja, nedaudz pieplacināts deguns, plata mute, apaļas acis, kas novietotas tik tālu viena no otras, ka viņai bija grūti piemeklēt brilles, un tumši, cieti kā drātis, mati. Žaklīna nēsāja pirmā izmēra krūšturi, toties viņas milzīgās pēdas ar grūtībām ielīda 41. izmēra apavos. Viņas augums bija nedaudz uzkumpis un stūrains - gandrīz bez vidukļa. Un piedevām, neraugoties uz garo augumu, viņas kājas bija paīsas. Viņas panākumu atslēga ir prasme prātīgi izmantot to, ko viņai bija devusi daba. Viņa ievēroja diētu, lietoja steroīdu kokteili, kas palielināja muskuļu masu un, pateicoties tam, nekad nepieņēmās svarā. Viņa neakcentēja jostas vietu, tievais kakls un izcilnie atslēgas kauli gandrīz vienmēr bija piesegti ar apkaklītēm. Viņai ne prātā nenāca nēsāt kleitas ar dziļu izgriezumu priekšpusē - ja reiz dekoltē, tad tikai atkailināti skaistie pleci. Viņa izvēlējās visai zemus - ap pieciem centimetriem - papēžus, āva kājās atvērtas laiviņas, un viņas kājas izskatījās elegantas un visnotaļ samērīgas. *
* citāts no Lilit, jūlijs 2010.
Džekija valkāja tikai dizaineru drēbes. Viņas klasiskie uzvalki, kleitas, bez piedurknēm un mazas apaļas cepurītes visur pasaulē guva milzīgu popularitāti, un kļuva par "Džekijas izskata" atribūtiem.