Cik sanāk braukt gar Daugavu, tik vienmēr noskurinos iedomājoties, kas tur apakšā. Un cik auksts. Es tur asās izjūtas nemeklēšu nekad. Bet paskatīties, kā tu šķērso varētu gan. Veiksmīgu tev pāriešanu!
Tas laikam bija sestdien, kad daudzus gājējus redzēju tur. Un daudzas pēdas no gājējiem, kas kādreiz bija bijuši tur, bet nu jau vairs nebija. Aizgājuši tālumā. Visvairāk man patika tās pēdas, kas nebija šķērsām pāri, bet parelēli. No dzelzs ceļa līdz salu tiltam. Vismaz (tālāk acis nerāda:). Bet jā, man ar gribētos, nekad nekas tāds nava darīts :)
Hhhmm..nezinu, neesmu pamanījusi, es uz ledu neskatos, skatos gaisā :P Bet var mēģināt, tikai tur nav kur daudz iet.(bet toties ir ekstra - tilts, kas reizēm gaudo:)