Unattainable dreams are the best kind

Vai kādam ir kāda ideja kā es līdz brīvdienām varētu sadabūt visas Full Metal Alchemist sērijas?

Meklēju dzejniekus.

Tādus, kas spēj sarakstīt četrindītes ar klišejiskiem vārdiem.
Tādiem, kas viegli turas ļaudīm atmiņā.

Ati.. nu varbūt tomēr Tu spēj?
Galu galā Dawnbringers nemaz nebija tik slikts..
:)

Pēdējā šī gada darba diena.
:)

lich mani pierunāja, ka obligāti vajag iet uz "Beyond The Clouds". Es gan šo animi biju mēģinājusi skatīties, kad braucu atpakaļ no nometnes un ... aizmigu. Šobrīd, kad esmu to redzējusi uz lielā ekrāna, es varu teikt tikai pašu labāko. Tā ir anime ar lielo burtu. Skaistas krāsas, skaista mūzika un tas viss kopā savijās ar romantiku un reālo dzīvi. Ļoti patika.

Es pierunāju lich, ka jau jau ejam uz atklāšanas multeni, tad aizejam arī uz "Hellsing ultimate". Esmu redzējusi Helsinga Alucarda seriālu un tas man patika. Ieinteresēja arī Hellsings ultimate, taču jāsaka, ka šajā Helsingā es vīlos. Pirmkārt jau seriāls man likās foršāk uzzīmēts, otrkārt te viss seriāls ir saspiests divās 50 min. filmās. Liekas, ka tiem, kuri nebija redzējuši seriālu bija visai maza saprašana no tā savārstījuma, kas notika uz ekrāna. Nepatika arī tas, ka filma bija palaista ļoti klusu un krāsas ar diez ko nebija. Nemaz jau nerunājot par mega vilšanos, kad izrādījās, ka otrā filmas daļa tiek pārcelta uz svētdienas rītu.. Nu nē.. tas nekam neder, jo galu galā pērkot biļetes taču mēs zinam laikus, kad tiekam uz kino un kad nē.

Visā visumā par animes festu.
Pārsteidza ļoti dažādo cilvēku auditorija. Interesanti, ka animēs katrs kultūras slānis kaut ko sev atrod.
Pārsteidza rīkotāju neprofesionalitāte. Manuprāt animes fests tomēr ir tāds visai liels pasākums, bet atklāšanas daļa bija tāda skolas uzveduma līmenī. Un šis jau esot 4!!! fests, tā, ka līmenim jau nu daudz maz vajadzēja būt. Vai tiešām animes cienītāju rindās nav cilvēku, kuri nebūtu sveši ar oratora mākslu? Ne atklāšas runu, ne konkursu starp Helsingiem dzirdēt nevarēja. Nemaz jau arī nerunājot, ka arī paziņojumu pa tehniskajām problēmām dzirdēt nevarēja. Ir taču jābūt cilvēkiem ar daudz maz skaļām balsīm, lasīt no lūpām, diemžēl ne mēs visi pieprotam.

Drusku nepatika tas, ka dominēja krievu valoda. Tas gan laikam tapēc, ka sponsori ir vairāk no krieviskajām kompānijām, bet manuprāt tomēr neskatoties uz to, Latvijā, pirmajai vakara uzrunu vajadzēja sākt latviski runājošajai meitenei.

Patika, ka viena no vakara atklājējām diezgan smuki runājās japāņu valodā.
Bet tā kopsavilkumā mans spriedums, ka animes festiem Latvijā vēl ir jāaug un jāaug. Neesam vēl šo kultūru apguvuši plnībā, jo arī kā Uldis atzīmēja pasākumā nebija sastopams neviens spalvains onka uz svaru 120 kg Seilarmoonas kostīmā.
Nu kur gan kospleja burvība...?
^_^

Pēc lasītāju vēlēšanās.
Sniedzinjsh - happy, happy Tauren

Vienīgā persona, kuru es ik pa laiciņam mēdzu neciest un pat ienīst esmu es pati...
Pārējie cilvēki vai nu man ir mīļi, vai ļoti tuvi, vai draugi, vai vienaldzīgi

Esmu saskaņā ar apkārtējiem.
Ceru, ka arī apkārtējie ar mani.

Nedēļas nogalē sola slapju sniegu?

Kas to būtu domājis, ka pie sarkaniem matiem nepiestāv baltā krāsa...

Mājās auksts kā suņu būdā.

Everything is dust in the wind...

Drīz ļaudis klīdīs pa vientuļām peļķēm...

Through the darkness and good times

Esmu mājās.
Wiii!!!

Yipii!!!

Tas nu būtu paveikts!
Pēdējais treniņš ir garām, tagad tikai vēl pusdienas un tad 14.00 jau izbrauks autobuss uz Rīgu.

Prieks par paveikto.
Prieks, ka spēju.

Gribas mājās.
:)

Vēl tikai pēdējie seši apļi.
Un tad mājas.. mājas... mājas..

Forši, ka nespīd saule. Būs vieglāk skriet.
^_^

Tā finiša taisne ir nāvīgi grūta.

Nē, nu ir oki. Ir pagājusi vēl viena diena.
Teorētiski šodien treniņi vairs nav paredzēti, bet baumo, ka naktī varētu būt nakts trase.
Oh boy... jāsargājas no baļķēniem, kuri veļas lejup pa kalnu.

Mani šorti ir vai nu izstiepušies, vai arī es esmu sarāvusies.
He hē.. gan jau ka šorti izstiepušies..
:)

Vot sagribējās mājās.
Necelties no rīta vienkārši gulēt un tad kaut vai šūt.

Bet mēs neesam šeit, lai ietu vieglāko ceļu.
Mhm.

Vakar viennozīmīgi bija vissmagākā diena nometnes vēsturē.
Pilnīgi visu darīt bija grūti. Labi, ka šī diena ir beigusies.

Šodien ir svētdiena, taču cēlāmies kā parasti 7.30, lai 8.00 jau skrietu rīta apļus.
Sāp kājas, ir vispārējs nogurums, bet ir arī labā ziņa. Šodien būs tikai viens treniņš un pēcpusdienā varēšot atpūsties, lai no rītdienas riktīgi uzrautu trešo, pēdējo, ciklu.

Lai jums arī jauka diena!
^_^