Draugi

Vispār Eirovīzija man šogad tīri labi patika. Man patika un es šogad visvairāk turu īkšķus par mūsu kaimiņzemes Igaunijas puisi. Tad vēl man patika Itālijas dziesma. Vēl man patika Francija (kaut gan klipā labāk), Vācija (jauns Džeimss Blānts). Zviedrijas dziesma ļoti atgādināja to Britnijas Spīrsas (?) dziesmu. Kaut gan šogad vispār liela daļa dalībnieku uzskatīja par savu pienākumu iekļaut savās dziesmās ritmiskus patskaņu dziedājumus.
Bet Rumānijas sprigano dziesmu es iekļaušu savā pleilistē, kuru klausos miegainos rītos, kad grūti pamosties. :)

Neko labāku šodien nevarēju izdomāt, kā atkal pastrādāt. Tagad "Save changes" un esmu izdarījis visu, visu, divas dienas uz priekšu, esmu rozā un apmierināts. Pagatavoju sev vecpuiša cienīgu maltīti (speķis, olas, sīpoli, sāls, rupjmaize) un tagad figviņzin ko darīt, vai slinkot un klaiņot internetā, vai noskatīties kādu filmu, vai izvilkt apputējušo Kindle vai ko.

:(((

Vakar, tātad, atklājās apolineers - a dzejoļkrājumiņš Čomskisa dārziņā zem liepas, vaikursmuki un vaikurdaudz tur ļaužu bija un visus plusmīnus tākā pazīsti, kas bija diezgan biedējoši, nuka, iztrūkst kādi 20 cilvēki unta vienā dārziņā būtu vispār visi vienkopus, kotuvispār pasaulē pazīsti, skērī šit. Ta es redzēju dooora vaigā, uzreiz atpazinu, bučojāmies 7iņreiz, bettajau es biju tāda šļorbana no tiem vīniem un nekādi asprātīgi nejaudāju iznesties. Nuja, a krājumiņš foršs, no rīta lasīju tā lepni, tai pieķēzītā virtuvē, kur nevar žaluzī vērt vaļā, gandrīz notrausu tādu sentimentālu asariņu pie zaļās kleitas un vēl šurtur,  manjau arī autora ieraksts iraja, titullapā, ta vairs nezin, kurā goda vietā šito izlikt, izliku tā tuvāki, pa labai rokai plauktā, visu vāku priekšplānā, tālūk, mēs ar draugiem lepojamies, ja. Nutākaukā, tagad man jārubī iekšā kvīns un jāmēž beidzot viss šitas, koeste esmu aizdzīvojusi, savādāk tiešām atnāks vienreiz pa logu tas miskastesvīrs no tā muļķika.

Atbraucu no Madonas un atlūzu nāves miegā uz kādām 2 stundām, tā, ka nedzirdēju ne telefonu, neko. Sapņoju savus jau pierastos šīzīgos sapņus par sajukšanu prātā, narkotikām un meiteni ar diviem deguniem un durstīgu skatienu (tas no Madonas, tur bija kliente ar tādām acīm). Pamodos, 5 st labi pastrādāju, nopirku Black Balsam Cherry 12% x 3 un plānoju vakaru pavadīt divvientulībā ar kompi. Šovakar nevienu negribas satikt. Čoms it kā aicināja uz Ķīpsalu, sēdēt dārzā ar viņu un viņa jauno, slaido, dīvaino draudzeni (kas nepārtraukti taisa ēst), dzert rumkolas un skatīties zvaigznēs, bet es nē. Nez, varbūt vēlāk aizbraukšu, uz vieniem, kad apniks vientulība. Pagaidām tā mani tīri labi apmierina. Klusums, miers, pulksteņa tikšķi, mana savandītā gulta un ķiršu-balzām-dzēriens, kas lēni, kā dzēšpapīrā, uzsūcas manā organismā.

Es esmu Flirts. Jā, ar lielo burtu. Lielais "burts" atver daudzus vārtus.

Kas attiecas uz mani un kosmētiku, es esmu citā fāzē

Es joprojām visu skatos un pētu un reizēm uz sevis eksperimentēju, bet man ir citas vērtības un cita vīzija galvā
Tas gan visvairāk attiecināms uz ādu. Ja man tagad būtu līdzekļi, es izgāztu kaudzi naudas par serumiem un ādas kopšanas līdzekļiem, nevis tonālajiem krēmiem un korektoriem

Fak, es gribu dabīgu, flawless ādu. Lai nekas nav jāliek virsū



bet tas nenozīmē ka es katru dienu negribu krāsot cilvēkus.


un ka es negribu visas pasaules otas

Cepinoties saulē, aizmigu uz balkona. Kad pamodos, sapratu, ka man kaut ko ļoti vajag. Šādi jūtoties pagāja viena stunda, un tad es sapratu...

MAN ĻOTI GRIBAS PERSIKU SALDĒJUMA KOKTEILI "NOSTAĻĢIJA"!! GLUŽI TĀPAT, KĀ MANĀ BĒRNĪBĀ JĒKBAPILS UNIVERSĀLVEIKALA PIRMĀ STĀVA KAFEJNĪCĀ!! TŪLĪT PAT!!!!!!!!!!!!

Ir pārāk daudz cilvēku, kuri nespēj salāgot savus ienākumus ar izdevumiem, neatšķir vajadzības no vēlmēm un pārvērtē savas spējas cenšoties uzlekt augstāk par savu dirsu.

tas ir noticis. es apēdu šovasar pirmo saldējumu. es biju vāja un kritu kārdināšanā. bet es sapratu, ka nevaru vairs ilgāk dzōvot, nezinot, kā garšo saldējums "serenāde". tagad dzīve ir piepildīta. tas garšo pēc aprikozēm. nākamajā vājuma brīdī testēšu "vāverīti".

Es beidzot, BEIDZOT esmu apmierināta ar savu matu krāsu!!! Ir pagājis mēnesis, kopš es pēdējo reizi  krāsoju matus, un ataugušās matu saknes nav pamanāmas, tātad - beidzot es esmu atradusi frizieri, kura ir sapratusi manu vēlmi nokrāsot matus krāsā, kas maksimāli tuva manai dabīgajai krāsai. :) Un arī tā doma par matu audzēšanu man liekas ļoti laba esam, vairs negribu nekādus pakāpeniskos griezumus pakauša daļā, gribu skaistus, vienkāršus, garus matus ...

Šodien kalendārā Anšlavs (tas pats Onslovs gan jau ka ir). Nu lūk- nez kā viņus bērnībā sauca? Par Anšīti? Vai kā?
Nu un Ruperts? Rupīc?

šodien kāmēr pie zobārsta gaidīju lasīju žurnālīšus. vienā bija mega pielikums - horoskopi vasarai - pāriem un brīvajiem. manējā bija rakstīts, ka viens atvaļinājums vajadzīgs jūnijā un otrs augustā. baigais joks, ka es patiešām tā esmu ieplānojusi! ā un vēl man solīja karstas mīlas pilnus mēnešus. baigi forši ne? tik joks tāds, ka Stefana horoskopā rakstīts, ka viņš šobrīd atrodoties taifūna vidū un viņa partnerei vajagot dzelzs nervus, lai izturētu. kas protams nav nekas jauns, bet abi horoskopi galīgi nepas kopā! un es taču lasīju pāra horoskopu!

koncentrēšos labāk uz saviem diviem atvaļinājumiem un gan jau arī taifūns norimsies. vismaz vēlās naktīs arī taifūniem ir jāguļ! :D

Tā, mīļā frendliste, es tikko izlasīju vienu grāmatu un aizdomājos par ēdamlietām, kas cilvēkiem vislabāk garšo. Man, piemēram, visvairāk garšo labs, sulīgs arbūzs. Ja par citām lietām ir tā, ka pēc tām reizēm uznāk kāre (piemēram, pēc kartupeļu pankūkām), tad tomēr ir skaidrs, ka kartupeļu pankūkas nav tās, ko es varētu ēst vairākas dienas pēc kārtas, tām neapnīkot, kamēr no laba arbūza es laikam nekad nespētu atteikties (ja nu vienīgi pirms ilgstoša brauciena autobusā (bez pieturām):D. Un tagad man ir ziņkārība - kas ir tā ēdamlieta, kas vislabāk garšo jums? :)

Vakar"dienā" bija pielikums "Šķirošanas diena", kur bija dažas labas idejas.
Pagaidām es šķiroju tikai alus un PET pudeles (tuvu mājām ir vietas, kur tās nodot), baterijas. Nākamais solis - stikla burciņas, kartons un pārējie plastmasas trauki (no šampūniem u.tml.) Būs jānočeko, kur atrodas mājām tuvākie konteineri pēdējiem diviem.
Izrādās, ka pilnībā atbilstu tipiskajam Latvijas šķirotājam - "latviski runājoša sieviete ar augstāko izglītību un vidēji augstiem un augstiem ienākumiem", kura domā, ka "šķirojot es rūpējos par dabu un rīkojos pareizi".

Kaut arī vēl tāls ceļš līdz pilnībai ejams, ievēroju dažas lietas:

- līdz minimumam (ideāli - līdz 0) samazināt gadījumus, kad ir jāizmet laukā kāds produkts tāpēc, ka sabojājas, jo nav paspēts izmantot;
- uz veikalu eju ar auduma maisiņu un cenšos ņemt pēc iespējas mazāk mazos plastmasas maisiņus, kur salikt, piem., tomātus, kā arī cenšos šos maisiņus izmantot atkārtoti;
- ja iespējams, pērku lielākus iepakojumus;
- nepērku mantas mājai (jo parasti, 10x apdomājot ir skaidrs, ka mantas ir tikai lieks apgrūtinājums, bez kurām var mierīgi iztikt un galbeigās tās būs jāizmet).

Un jūs? Šķirojat un esat apzinīgi? :)

labi, turpinot iesākto. lai gan šodien man galīgi nav, ko teikt. ibo pasākums vakar bija pagalam nelāgs. vājprāta disene mijās ar operas solistiem. vienīgie, kas leca ārā no koncepta, bija morisetes reinkarnācija, jaunietis, kas domājās sevi klasiskā roka ģēniju esam, un viens ķerts turks. vislabāk patika, ka zviedri birdināja sev virsū putuplasta sniedziņu un paziņoja, ka tā ir eiforija. kas mani vienmēr šādos gadījumos interesē - kā viņi pēc tam tik ātri skatuvi notīra?

Šorīt, braucot pāri Vanšu tiltam, redzēju šo te: http://www.traktortraum-nordkap.de/
Īsumā - kāds vīrs ar vecu traktoru un elegantu piekabi dodas no Švarcvaldes (šķērsojot arī Baltijas valstis) uz Nordkapu un tad atpakaļ.

labāk - robertapinna.com/gallery > Divas

Veiksmīga diena. Pensijas plāns pildās. Klients apmierināts un ieteiks mani vēl citiem. Das ist gut, gut, gut. Formula strādā, lēnām, bet strādā.

Rīt uz Madonu, agri jāceļas, damn. No rītiem pasācis rasties nelabums, tā kā tādai grūtniecei. No kalcija un mūmija tabletēm varbūt. Mostos tāds apdullis un pikts, pusstundu neko nesaprotu, kamēr stiprā melnā tēja nav sākusi iedarboties.

Dabūju brīvbiļetes uz Dzintaru Koncertzāles atklāšanu. Simfoniskais orķestris. Atdāvināju klavierskolotājai, vismaz bija iemesls viņai vēlreiz uzrakstīt. Īsziņās uzrunājam viens otru uz "Jūs". Tā veclaicīgi. Man patīk. Jā, pēc visa spriežot, viņa varētu būt no senākiem laikiem, piemēram, no sešdesmitajiem.

6dien varbūt došos uz jūru bojāt savu aristokrātisko bālumu. tagad dilemma, ko vilkt. manā mūžā pirmās baltās linu biksiņas (ar normālnovietojuma stakli, ja kas) vai garos melnos musulmaņu svārkus? sassodīts. pārāk daudz drēbju!

Šodien dzirdētais pa radio: "Es pati esmu skārienjūtīga!" :p

Kā sauca to zilo bilžu grāmatiņu, ilustrēto gareno, kurtas ausainais džeks bija zvērdārzā, ta tur bija seksīgā māsiņa vēl un tad tā nāriņa, nūū, jūnov, katram normālam bērnam otra no mīļākajām bilžu grāmatām pēc bidstrupa, nu, vai otrādi.

Šorīt sapratu, metuks tak apzināti met mantas ārā no gultas - kā iedevu govi, tā uzreiz bīdīja starp redelēm. Un govs nemaz tik viegli tur cauri neiet, bet kad pēc mirkļa paskatījis, bija jau zemē blakus knupim un graužamriņķim.

Atbraucu mājās, sagribējās ēsti. Domāju, ka vakardienas pussiera salāti būs kā reiz. Tak neraža- pazuduši.3 reizes pārcilāju visu. Pat zem gultas palūrēju. Pieņēmu domu, ka varbūt tomēr esmu apēdis, tak nē- skaidri atceros, ka puse bija- karote ar' vēl nemazgāta un miskastē tukšās kārbiņas nav...
Vēlreiz pavēros visapkārt, 2 reizes ledusskapī pavēros- nu naff...
Un tad man iešāvās galvā neprātīga ideja- saldētava. Bet es tak neesmu tik dīvains, lai liktu šos tur. Lēnām, uzmanīgi atvēru durvis (gribēju jau pusceļā vērt ciet, jo tur tak nebūs) un voila... laikam tomēr esmu mazliet dīvains.
Atceros, ka pēdējā doma vakar bija- jānoliek lai nesamaitājās.

Vilnius Alus – kviešu nefiltrētais un gaišais nefiltrētais >> http://edudzeru.wordpress.com/2012/05/23/vilnius-alus-kviesu-nefiltretais-un-gaisais-nefiltretais/

Ja māmiņalgu griestus atcels no 2013. gada, tad precīzāk tas bērns ietrāpīt nevarēja (ar ironiju). Bet es nesūdzos, es tikai konstatēju.