Nekad netuvojos savai mazulītei no pārsega puses… man liekas, ka tā ir slikta zīme… tā arī bija…. Nez, kas man pēkšņi uznāca, a vot sagribējās noskaidrot, kad jājiet tehnisko skati… Paskatījos un sastingu… Kašmars!!!! Izrādās, es jau mēnesi kopš vazājos pa ielām neapdrošināta… Spiedu pedāli līdz grīdai … Visu ceļu likās, ka tieši šodien ir tā pirmā diena manā dzīvē, kad kāds no personām, kam ar to ir tiešais sakars, apstādinās un painteresēsies, vai šī dāma maz ir apdrošināta…
Izrādās, ka jādrošina mazākais uz trim mēnešiem… man pietrūka septiņu santīmu, tos man piedeva, jo teicu, ka man bailes braukt, jo nejūtos droša… nu ja un vēl uzcienāja ar kafiju…
Nu iru droša, bet par to tehnisko skati nekādas skaidrības ;o( Pa burzmu datumu nenofiksēju… nu nedrīkst tādai maigai būtnei kā es, vienā dienā uzvelt tik daudz pārdzīvojumu… TO “pārsteigumu” atstāsim kādai citai dienai ;o), vai ne? |