Pirmdiena. Es pamostos, bet vēl nenāku pie sajēgas. Klimatiskās briesmas, kuras vakar solīja meteorologi šorīt nepārliecināja. Solītais sniegs, krusa un kas tur vēl, izpalika. Kaut gan joprojām gribās sauli, jūru un Martīnī pudeli. Nekas - skuķi turās! – drīz Vasara. Pirmais solis ir sperts – pulksteņi pagriezti uz vasaras laiku, atpakaļ ceļa nav. Dienas kārtībā mēneša slēgšana, skaitītāju rādījumu ievērtēšana pagrabos, pāris džeku atlaišana no darba un neliels relakss vietējās bodēs. Mans pircēja instinkts saka, ka būtu tikai normāli, ja sievietes netiktu ielaistais dažas sabiedriskās vietās, tostarp Rimi un Maximās. Viņu klātbūtne tais vietās padara situāciju nervozu. Vispār, esmu spējīga uz visu, vienkārši man ir slinkums... Un jo slinkāks cilvēks, jo vairāk viņa darbs līdzinās varoņdarbam ;o)
Šorīt piezvanīju savam datorpuikam, jautāju, kā ir ar tām Mikrosofta pārsteigumiem un kas man jādara ar to savu Windovs XP. Teica, ka nav jāuztraucas un ... jākrāj nauda ;o) Teicu, ka šams prot nomierināt sievieti un noliku klausuli. Ir lietas, kurām veselais saprāts nav spējīgs traucēt, viņš ar tām vispār nav saistīts.
Labs ir „Nekas tā neveicina darbu, kā strādāšana”, pie tā arī jāpaliek. |