Pamodos desmitos. Sapnī es biju bomzis. Man bija divas dislokācijas vietas – piekrauts ar visādam drazām pagrabs un vecs autiņš sētas vidū. Pagrabam bija viena vaina – tas bija neaizslēdzams. Tāpēc pieejams citiem interesentiem, vismaz tai sīkai pelēkai būtnei ar skumjām acīm. Kad es ieraudzīju tās acis, sapratu, ka tagad esmu atbildīga par šo dvēseli. Autiņam sētā bija savas problēmas, tas nepatika vietējiem aborigēniem. Vesela delegācija bija ieradusies ar pretenzijām. Pamāju uz kādu māju tālumā. Visi atzina māju par apšaubāmu. Paskaidroju, ka šīs ir tikai brīža variants, kamēr remontēju dzīvokli. Man nebija izvēles, tāpēc darīju, ko varēju lai glābtu situāciju. Tai nozīmē, ka pamodos.
Problēmas palika. Jāsāk ikgadēja Lielā pavasara tīrīšana un jāizmet visa draza no mājas. Jāizšķiras beidzot vai nu vannas un tualetes apvienošanas remonts, vai mainīšu veco labo Ķirsi pret ko svaigāku. Un tai pelēkai būtnei ar skumjām acīm spogulī arī ko foršu izdomāsīm, varbūt kādu kosmētisko procedūru kompleksu sākumam. |