| Pilsētas svētki. Lielais gadatirgus. Cilvēku jūra. Izskrēju visas rindas, Nu neko daudz, laimes pogu nopirku, kādu maciņu, jo vajadzēja un cena bija adekvāta, pusīti no žāvētas vistas un mammucim kādu sīkumu. Bet visa kā bija diezgan. Amatnieki kaut ko publiski kala, krāsoja dziju, virpināja mālu podus... Lauku sētā bij apčamdāmi visādi kustoņu mazuļi- sīkie bija sajūsmā,- Paskat īsta zoss!! un t.l. Stūrītī gulēja 3 dienu vecs teliņš, noskumis un pārbijies, tam droši vien dikti gribējās pie mammas ;o) Un tad vakarā pēkšņi atcerējos. Tur pie stendiem, pašā stūrītī sēdēja kāds mammucis ar saimniecības somu, kur bija rūpīgi salocīts kāds ducis priekšautiņu. Droši vien pašas šūtas. Viņa tik mīļi uzsmaidīja, es pamāju un devos tālāk. Tagad pēkšņi tas atkal prātā. Tagad nesaprotu kāpēc pagāju garām... kur tik dikti bija jāskrien? Varbūt tieši tā arī bija vienīgā vieta, kur vajadzēja apstāties. Jā,..un tagad man tas sāp. |