Rīta kafijai pietrūka kā būtiska- kafijas. Kādu brīdi šaubījos, vai tas būtu pietiekoši svarīgs iemesls lai mazgāt matus. Nolēmu, ka Jāņu rītā, bez tā var iztikt, kāds vēl nodomās, ka man nav draugu vai arī, nedod Dievs, ka es nedzeru. Maksimā izņemot mani bija kāds ducis pārdevēju, kas uzkopa vakardienas potenciālo līgotāju aktivitāšu liecības. Mani mati nevienu neinteresēja. Norēķinājos kasē un gāju uz māju līmēt tapetes... Ārā līņāja, kas mani darīja priecīgu, jo tas nozīmēja, ka matu nemazgāšana bija nevis slinkuma, bet gan sieviešu intuīcijas augstākā izpausme. Ja runājām par tapetēm, tad tas ir atsevišķs stāsts...
***
Viss sākas, kā parasti. Es neatceros, kāpēc es iegāju tai mēbeļu veikalā. Tas bija kādu nedēļu atpakaļ. Nē, atceros! Man gribējās kādu spilgti sarkanu stikla akcentu plauktam. Rezultātā nopirku drēbju skapi guļamistabai. Tagad sekas- jāpārlīmē tapetes, jāpārkrāso grīda skapja vietā, jānosiltina siena ar logu, jānomaina radiators, jāpasauc elektriķis, lai pieregulē kontaktus... Joprojām nesaprotu, nāfig man bija vajadzīgs tas „spilgti sarkans akcents”? |