Iemesls, kāpēc es piekritu pieslēgt televizoru tam Lattelekoma pakalpojumu klāstam man ir tik pat neizprotama, ka viss, ko esmu līdz tai dienai darījusi. Iespējams, ka gribējās tik ātrāk vaļā no tā Lattelekoma puikas, kas lauzās manās durvīs un vicināja pa gaisu tos sasodītos bukletus. Labi,- es teicu, ja jūs man to pieslēgsiet, lai notiek. Protams, tai brīdī šis būtu gatavs man izdevīgākajā laikā mēnesi no debesīm piegādāt. Pagāja divas nedēļas. Es saņēmu kastīti ar motorolas pričendaļiem, sms no Lattelekoma, ka pakalpojums pieslēgts. Pievienot to kasti neviens nebrauca. Zvanīju. Kādu brīdi viņš mēģināja atcerēties, ko un kam ir solījis, tad informēja, ka tuvākā laikā šim nav paredzēts uz mazpilsētu braukt, bet ja brauks, tad es būšu viņa sarakstā Nr.1. Paziņoju, ka man nav nekādas vēlmes gaidīt, kad viņam tas laimīgais brīdis pienāks, lai dod vietējā meistara telefonu. Kad zvanīju, tai galā man paziņoja, ka šis esot iekšējas numurs, kuru es nedrīkstu lietot. Bija skaidrs, ja tai galā noliks klausuli es palikšu vienatnē ar to kasti un bez pieslēguma. Paziņoju, ka nekā nezinu, ka esmu klients un gribu, lai tas pakalpojums, kuru man solīja, darbojās. Mani savienoja ar kaut kādu patīkamu sieviešu balsi, kura solīja atrisināt visas manas tehniska rakstura problēmas. Problēmu mēs risinājām minūtes 40. Izrādījās, ka ķēdē saspraužamo agregātu sākums atradās aiz mana darba galda. Darba galds šai istabā ir paredzēts monumentāls. Tai nozīmē, ka neizkustināms. Tas kontaktu meklēšanu padarīja aizraujošu. Minūtes 15, mēs trīs – jaukums tai pus telefona, es un kaķis, kurš arī dikti pārdzīvoja un bāza savu degunu visās šķirbās, meklējām aiz tā galda vados un putekļos modemu. Lai to sasniegtu rokas bija pa īsu, lai atrastu tajā kontakta ligzdu Nr2 un Nr.3, lietā liku spogulīti un lukturi. Kamēr man izskaidroja, kurš vads no pieciem ir īstais, kamēr izvelējamies pareizo vada garumu, pagāja vēl minūtes 10. Visas pārējas figņas aizņēma arī labu laiku. Man te apkārt gāzās visa pastāvošā iekārta. Paretam vēl prasīju balsij tai pus klausules, - Jūs tur vēl esat. Esmu, esmu, viņa priecīgi atbildēja,- man pašai interesanti ar ko tas viss beigsies. Procesā modēmu pāris reizes nogāzu zemē, pāris vadus izrāvu no procesora... līdz beidzot, tai pus telefona jaukums nopūtās, - Liekas, ka esam tikuši ar visu galā. ... Vairs nezināju, vai man vispār to Lattelekomu gribās. Apsēdos pie datora. Ieslēdzu un sapratu, ka man te trūkst kaut kā būtiska. Pēc brīža doleca – nav peles! Atkal sāku pārkrāmēt visu saimniecību - peles nebija nekur. Peli atradu vēlāk. Virtuvē, pie kaķa bļodām. Laikam tas bija kluss mājiens, ka šamajam jādažādo galda karti.

Šodien zvanīja kāds paziņa un jautāja, - Tev ir LMT? Kāpēc tu vēl neesi Brīvību pieslēgusi!? Tiešām, Kāpēc? Pēc tā Lattelekoma pieslēgšanas, man Brīvība ir tīrā špicka.