| Dienas noslēgumā paskatījos spogulī un drusku tā kā apjuku – dekoltē izgriezumā vispikantākās vietās vismaz trīs spilgti iesārti „oreoli”. Kašmars, kas būtu domājis, ka man tik jūtīga āda?! Rīt mājās apgrozīsies vesela varza veču un es taču neskaidrošu katram atsevišķi, ka iru tikumības paraugs un tas viss nav draiskas uzdzīves liecības, bet gan vairāk nīkuļošanas un vārguļošanas rezultāts. Un ka es nejūtos vainīga, ka tas mammis poliklīnikā par 15 lašiem man šorīt ļāva uzsēsties uz viņas velopēda un sasprauda savus vadus tik nepiedienīgās vietās. Pat tas fakts, ka viņas dators šo manipulāciju rezultātā neatklāja organismā nekā aizdomīga nepadara mani mierīgu. Tagad visu nakti jādomā, ko tādu lai uzvelk mugurā, lai galdnieki un datorpuika nesāk fantazēt par to, kā es pavadu laiku tajos brīžos kad neklabinu klaviatūru... kaut gan, kas zina, varbūt ir pēdējais laiks sabojāt sev reputāciju |