fadu - Post a comment
|
| ||||
Pēc darba ieskrēju pie paziņas uz kafijas tasīti. Sēžam. Malkojam. Pārnāk no bērnu dārza tēvs ar meitu. Skuķim tā ap 4,5 gadu. Sīkā ieskrien istabā un no vietas: -Mamu, es te nolēmu apprecēties ar vienu puiku.. -Un kā viņu sauc?- jautā draudzene. Ieviņa brīdi domā: -... neatceros. -Ieva! Vai tev neliekas, ka pirms precēties, būtu jānoskaidro daži būtiski sīkumi? Teiksim, kā viņu sauc, cik viņam gadu... -Cik pelna viņa vecāki! - vīra balss no virtuves. -Bet, kāpēc tu pēkšņi gribi viņu precēt? -Viņš pienāca un teica:"Pēc bērnu darza, atnāksi pie manis uz māju!" • • • Nedaudz uzsitām klaču un tai brīdī, kad jau esmu gatava prom iešanai, jauna fiška. Tualetē pavērtas durvis. Ievuks sēž uz poda un ieinteresēti šķirsta Otto katalogā bērnu mēbeļu lappuses. Tad atskan balss: -Mammu ienāc, es te sev kaut ko noskatīju! Un tā katru vakaru,- ar smaidu man iečukst paziņa,- galvenais ir nezaudēt modrību... |
fadu - Post a comment
|