| Piezvanija druška... gadus trīs nebiju dzirdējusi to balsi... Protams, uzsitām klaču, stāstīja kā brauca uz Itāliju pie radenes, kad iebrauca izrādījās, ka bija aizmirsusi kā sauc to pilsēteli, kur tā radene dzīvo, gandrīz tai sakarā tika policijā, bet paldies Dievam kaut kāds krievu sievišķis enerģiski lietu nokārtoja un poliči jamo atlaida, atpakaļ ceļā gribēja latvijas paziņām no Itālījas atvest tās puķes stādus, kurā viņai drausmīgi patika, un atkal, šķērsojot robežu, jamo gandrīz iebāza Ķurķī, jo tas esot noziegums un Itālijas zemi nedrīkst izvest no Itālijas... bija arī citādas fiškas, bet šī palika atmiņā... nopļāpājām divas stundas un 48 minūtes. Tad, kad es viņai teicu, -"Nu laikam gan pietiek, bija patīkami atkal dzirdēt tavu balsi", viņa pēkšņi atjēdzās,- vai pagaidi, pavisam aizmirsu Kāpēc biju tev zvanījusi!!, - ... tad mēs vēl parunājām minūtes desmit ;o)) |