Nu tā... Pirmajā atvaļinājuma dienā man ienāca prātā parūpēties par veselību, un tādu , es teiktu, cēlu mērķu labad devos uz Optiku pasūtīt sev jaunas datora brilles... Vietējā dakterīte smalki izmeklējot manu redzes līmeni, pateica, ka man ir sarežģītas acis un mēģināja ko paskaidrot par kaut kādu cilindrisku redzi ar sīkām novirzēm, pie kam vienai acij tā novirze bija pozitīva , otrai negatīva... Kā redzat, neko nesapratu, vienu, protams, ka brillīti uz deguna vajagot gan... Nu tā kā gadus četrus neko šai sakarā nebiju pasākusi, izdomāju, ka to stalažu uz deguna varētu atļauties tādu ... biku smalkāku ... Beigās, kad tā stalažiņa bija atlasīta un atzīta par pietiekoši smalku man ārēja veidola uzfrišināšanai, sākām piemeklēt stiklus... tagad izrādījās, ka ne tikai redze, bet arī acu izvietojums man esot īpatnējs un prasa kādus īpašus stiklus, kurus tūlīt pat pasūtīja pa internetu no Itālijas... process mani tā aizrāva... ka tai brīdī, kad vajadzēja visu to prieku apmaksāt ... ak, Kungs! Vilka jau uz Visu manu viena mēneša rēķinu summu! Kā parasti tādos gadījumos, man blakus nebija neviena, kas teiktu –Olguci, tev to nevajag!,- un es nospiedu Enter ... Kā to daru vienmēr... pat aci nepamirkšķināju...;o(
Un ko tagad?! Jau pirmajā vakarā, tasbūtu vakar, visos ziņa kanālos tiek raidīts, ka Itālijā zemestrīce... ir upuri... Divas domas mani moka, - Vispirms, nevajadzēja taču tai Itālijā dēļ diviem stikliņiem tādu traci taisīt! Goda vārds, es neesmu pie tā vainīga, man tikai stikliņus vajadzēja – divus! Jo man ir sarežģītas acis un acu izvietojums! Un arī pie tā acu izvietojuma es neesmu vainīga – tie ir gēni , a gēnus ar pirkstu neizlabosi... Un tagad man jāuztraucas, vai tā zemestrīce Itālijā bija sākusies pirms pasūtījuma saņemšanas –nosūtīšanas, vai pēc tās, nu tai ziņā vai tie stikli jau bija ceļā un vai tai sakarā nebūs traumēti, kaut gan... labi atceros, ka man solīja triecienizturīgus... |