Ticiet man uz vārda! –TAS nebija noticis tā iemesla dēļ, ka es negribēju strādāt!!! Jau tas, ka es vispār nospiedu TO taustiņu, liecina par to, ka GRIBĒJU! Vai arī tas, ka vainīgs bija tas atvērto vāku stūris, kas nospieda to liktenīgo taustiņu kombināciju. Jau tas, ka to atvēru runā manā labā... Gribēju!!! Rezultātā, šādas vai tādas darbības vai bezdarbības rezultātā, kad pavēros monitorā, sapratu, ka neatgriezienīski nobrūk visa sistēma... Kā rezultātā, divas dienas visi admīņu spēki un prāti iespringa lai atdzīvināt procesus... Vienā vārdā - man palika neomulīgi. Būtu vēl labi, ja izčabētu informācija, kuru jebkurā gadījumā vienmēr var dabūt atpakaļ, tas ir štrunts , izrādās es ielauzos visā sistēmā...Kašmars! Beidzot uz puspieciem, viens no admīniem uzvaroši pavērās manī un es noelsos – Tu es Monstrs!!!
Un tā visa jezga tikai tādēļ, ka es Gribēju strādāt! Tagad es tā, kā raustos... rīt uz darbu, un kas baida – darba prieks nav pārgājis! Līdz ar to nav teikts, ka es rīt ieradīšos darbā un atkal nospiedīšu kādu taustiņu ... Un nesakāt, ka es jūs neesmu brīdinājusi!!! |