| Otra atvaļinājuma diena(brīvdienas neskaitīsim)... rosos... Līdz pulksten 11 vēl mēģināju novilcināt to brīdi, bet tad jau... nu cik var, ķēros pie mēbeļu bīdīšanās... Sakarā ar to, ka vecais ledusskapis koridora vidū izslēdza jebkādus citus variantus, sakrāvu visu mantību vienā istabas stūri... protams, tas pagarinās procesa ilgumu divtik ;o( Nu dievs ar viņu... Grīdas krāsa fantastiski jauka, bet smird tā, ka elpa aizraujas... Pluss vēl sākās tas, ko mēs saucam par negaisu – aiz loga rībināja un zibeņoja. Logs bija palicis VAĻĀ un tur vairs neko nevarēja mainīt – grīda bija nokrāsota. Tad zvanīja mammucis – māsu šodien no rīta operēja, bet jebko uzzināt par šo tēmu nebija iespējams, mobilo māsa necēla, nodaļā arī neviens nereaģēja uz telefonu ... Un kas interesanti – ģimene kā sastingusi - neviens nekustēja no vietas, jo māšuks solīja zvanīt un pati informēt kas darāms – kas, kas, bet disciplīna un bijāšanās šai ziņā ģimenē ir augstā līmenī. Kurbulēju Ķirsi un braucu uz nodaļu ... Māšuks bija sveiks un gandrīz vesels, telefonu nebija kam celt, jo visi ņēmās ap puiku, kuru kāds sadūra mūsu mazā klusā pilsētiņā, a mobilais masai ... bija SEIFĀ – nodots pirms operācijas, kā vislielākā vērtība ;o))) Biku pačalojām un braucu mierināt radus. Tad nāca meistars sakarā ar ledusskapja kontaktu, tikmēr ņēmās, kamēr uzdūrās kaut kādam ļoti vajadzīgam vadam. Kaut kas nosmirdēja un ... rezultātā es par to pašu naudu tiku vēl pie trim jauniem kontaktiem. Esmu nogurusi no tā atvaļinājuma un kaķis ir noguris no manis ... pie tam, jams vēl nenojauš, ka es šonedēļ taisos gulēt viņa istabā. |