| No frizētavas iznācu nepieklājīgi smuka... pat kaut kā neērti palika ... Ai, da nu Dievs ar viņu ar to smukumu... Kas tur šodien frizētavā bija topā... ? Neticēsiet, „Sončikas silikons” ;o))) Jaukums ar rižu karē griezumu, pacēla jautājumu, kā gan jama ar to savu silikonu taisās bērnu barot, blakus galdiņa frizierīte dzīvi iebilda, ka droši vien silikoni mēdz būt dažādi ielikti un neizslēdz barošanas varbūtību. Nu nezinu, vai Sončikas tuvākos plānos bija paredzēts kādu barot ar silikonu, bet turēju muti, jo nejūtos īsti kompetenta šajā jautājumā. Pēkšņi kāda Vēl nenoteiktas krāsas galva no mazgājama gala iepīkstējās, - un nemaz tā Sončika nav tik tizla, kad viņa nav uzkrāsojusies, tad izskatās tā tīri nekas, tikai tad viņu neviens neatpazīst... (Maskējās, vai? – man atausa, bet vienalga turēju muti, - kaut gan viegli tas nenācās). Nu vot, a tagad par manu smukumu. Ir ieplānots, rīt no rīta, maskēšanas nolūkos uzkrāsoties, nu lai kolektīvam neuznāktu ģībiens aiz pārsteiguma – lai pierod pakāpeniski. Kaut gan skatoties spogulī man sāk ataust, ka droši vien vienmēr kaut kur dziļu savā būtībā esmu bijusi blonda (latenta blondinka, es teiktu) un beidzot tas nāk gaismā jo vairs praktiski nav noslēpjams. |