| Viena drausmīga diena!!! Vispirms šodien izmaksāja avansu... vai kā to visu sauc... Gribējās vairāk! Nē, es, protams, saprotu, ka vairāk par trim nostrādātām dienām man nepienākas, bet ... nu kas viņiem traucēja mani pārsteigt?!!! Nu labi, labi...Tad ar to visu čunguru, aizbraucu pie zobu ārstes, jo radās neatliekama vajadzība glābt zobu, kas atrodas stratēģiski svarīgā vietā... Nu, vienkārši zobu ar katru gadu paliek mazāk, un katra atsevišķa zoba liktenis man ir īpaši tuvs... Ai, nu ko tur... Izrādījās, ka mana dakterīte pa to starpu, kopš pēdējās tikšanās aizgājusi dekrētā... un te es ... Iekritu! Kaut kāds mammis tā ap 80 gadu vecs grozījās ap man tik pazīstamo krēslu, priecīgi smaidot ierādīja vietu un visādā veidā izrādīja gatavību glābt jebkuru no atlikušiem zobiem! Ļāvos... un iekritu! Pirmais, ko ar šausmām ieraudzīju – urbis, kas burtiski DANCOJA un TRĪCĒJA(!!!!) mammuča nevarīgās rokās, otrais uz bļitkas ieraudzīju mammuča uzvārdu un gandrīz noģību – tas bija tieši TAS par kuru pilsētā dzirdēti visādi šausmu stāsti. Tāpēc ar aizrautu elpu gaidīju, vai mammis trāpīs ar to urbi mutē... Trāpīja!, tālāk gaidīju, vai trāpīs pareizajā zobā... Un tad tik sākās... vispirms, mammis nelietoja nekādu tamponus uz iztika ar divu pirkstu kombināciju(man liekas bez cimdiem), tad neatceros vai mammis bija jebkādā veidā zoba apstrādājamo daļu tīrījis ar pierastām zālēm. Ielipināja kaut kādu tepi, piespieda ar pirkstu... un paprasīja 7 lašus. Viss process aizņēma 4-6 minūtes, un tas zobam, kas atrodas augšā un pašā malā – tātad domāts ēšanai, nevis smukumam... Cik atceros, jebkura mana zoba labošana parasti aizņēma 30-40 minūtes, nu maksāja jau arī krutāk... bet es jau atnācu ar mērķi kaut ko savest kārtībā, nevis šķirbas piesegt... ai nu ko tur ;o(((( ... Nedaudz apstulbusi, bet dzīva, tiku ārā no tā krēsla, no tā kabineta ...un nosolījos sev – Nekad vairāk!!! Pa ceļam ieskrēju grāmatu veikalā, biku parakņājos pa plauktiem, gribējās kādu pozitīvo emociju ... atcerējos...uzprasīju un, iegādājos to izdevumu, kas maksāja ap seši lati, kaut gan manis pēc man to varēja arī uzdāvināt tā paša iemesla dēļ, ka es tur esmu minēta vismaz četrās vietās un pāris vietās smuki nobildēta. Gribēju ieskriet pie mammuča un palielīties... un tā arī darītu, tikai tai brīdī, svaigi iebakstīta plomba viegli izkrita no tās vietas kur jamo pusstundu atpakaļ kāda nevīžīga roka iebakstīja! Vāks ...! Un es viņu saprotu... to zobu, viņš jutās piesmiets un viņam nafig vajadzīgs tas ielāps, tāpēc atteicās ko tādu paturēt lietošanai ... Vot sūdzos!!! |