Sāku jau pierast... Ik rītu, atveru acis no maigas ūsu kutināšanas... un tad kāds man iebļauj ausī...! Es parasti izliekos, ka nedzirdu un sāku uzkrītoši dziļāk elpot. Tas kaķa gabals neliekās mierā un sāk ložņāt pa mani... ... Astainā nelaime urkšķ, pukst, ņurd, knosās... vienā vārdā kaut ko meklē... Beigās sāk ar savu auksto un slapjo degunu bakstīt manējo un aiz sajūsmas maļ dzirnaviņas... Mēģinu jamo mierināt ,- Labs, labs Emīls.... Aizveru acis un mēģinu vēl ko glābt no sapņa paliekam... Un tad - Apoteoze!!! Sīkais neapmierināti ieņaudas , paceļ asti un !!! ... prasti Apsēžas man uz galvas! Lūdzu ņemt vērā, ka ar katru rītu šī pakaļa paliek resnāka, košaks smagāks un visa šī „priekšspēle”, ar kuras fāzēm sāku šo rakstu – īsāka!!! Un tad ... tad es gandrīz pamostos... Labrīt , Tauta!!!!
Tagad rodas jautājums?!!! Iru pamanījusi, ka pakaļas iespiešana manā degunā ir košaka Pēdējais Arguments. Ar to, ka gulta no rītiem ir pilna ar visāda kalibra rotaļu pelēm esmu jau samierinājusies, bet tā Pakaļa!!!!..
Vispirms, ko tas manevrs nozīmē??? Otrkārt, kā no tā paraduma tikt vaļā? Būtībā man ir mācīts, ka ja gadījumā košaka uzvedībā mani kaut kas neapmierina, man jāpūš šim kāda ūdens šalts..., bet tas taču būtu par daudz prasīts, lai ietu gulēt ar pulverizatoru padusē un kritiskā periodā pūstu šim ūdeni zem astes, vai ne? ;o))) Fiziski jamo ietekmēt nedrīkst, košaks dabūs psiholoģisku traumu un nafig man kaķis ar kompleksiem, vai ne? Bet ja to procesu nepārtraukt, psiholoģisku probu dabūšu es! Nafig jums tāds sievišķis?!! Sirde pilna! Sūdzos! |