| Sapnītis šonakt bija dīvains... – tāds silts pavasaris, saulīte, zālīte un kaut kādas viesības brīvā dabā... Nu viss tāds vienkāršs, izņemot to, ka uz zālītē izklāta deķa tupēja Anglijas karaliene( tā, kura Viktorija) ar visu kroni galvā... Fakts kā tāds likās pietiekoši saistošs, gribējās iemūžināt un es iespringu, lai nokadrēt jamo ar manu Canonu... Beidzot tiku galā un devu karalienei zīmi – OK... Viņa man laipni uzsmaidīja un es sapratu, ka jātinas, tāpēc ... pamodos. Aiz loga puteņoja... nekāda iekāriena meklēt kupenā Ķirsi nebija un tāpēc devos uz darbu dabīgā veidā... Pēc mirkļa nožēloju ... Vienīgais, kur sniegs bija notīrīts bija brauktuves, Neviens – dzirdiet, Neviens no sētniekiem nav pat centies kaut ko darīt ar tām kupenām, kamēr lauzos cauri 20-25cm biezai putrai, mierināju sevi tikai ar vienu domu – man ir atlicis strādāt tikai divas dienas, ja neskaita šo (a šo mēs neskaitīsim, jo jau biju pamodusies)... Visu dienu bija žēl apsniguša Ķirša... nu varēja, varēja viņu izkustināt... Kad pārrados mājā sapratu, ka vairs nevarēšu ...Ķirša vietā bija Kupena... un tikai es viena zināju, ka tur kaut kur iekšā IR Ķirsis. Rīt jāceļas agrāk, vai ne? Un viņam tur zem sniega taču silti, vai ne? ... es kaut kur lasīju, ka tā jābūt...Nu vismaz neaizsals... |