Cilvēki reti pieņem Dievu dāvanas. Biežāk tās nepamana. Vai arī izliekas, ka nepamana. Vai pamana un piesardzīgi paiet garām, atceroties, kas notika iepriekšējā reizē, kad tāda dāvana tika atvērta.
Dievi reti sniedz cilvēkiem dāvanas. Un vai maz tās ir dāvanas? Jo cena nav netiek norādīta un arī iemesls... Kam ir vajadzīgas dāvanas, kuras cena ir vientulība vai nabadzība, vai smeldzoša sāpe? Un cilvēki nolaiž acis, aizskrien garām. Kam gan patiktu, ja tava dāvana tiek iemesta missenē pat neizsaiņota? Dievu sods ir neizbēgams – smeldzošas atmiņas par nenotikušo...
p.s. a jūs zināt, ka īsts samurajs staigā ar zobu bakstāmo mutē? Nē, nopietni ;o) Tikko izlasīju... Tas nozīmē, ka viņš ir tikko paēdis un spēka pilns, tas būtu – gatavs kaujai ;o) Vot, ja redzēsiet kādu ar zobu bakstāmo mutē, pilnīgi iespējams, ka jums trāpījies samurajs un ziepes būs ;o))...
p.s.s. Tas pavasaris aiz loga baida... |