Jau no rīta sapratu, ka melnā josla turpinās... Sākumā vienkārši saplīsa viena jauka tasīte, nebūtu jau liela bēda, traukiem plīšana ir raksturīga, bet tasītei, kura ir pieredzējusi divus Ūļmaņu laikus (vecā un jaunā) tas nebūt nav, ihhhh ;o(... ai, nu labi, tad pēc brīža sapratu, ka beidzies ūdens... nu tai nozīmē, ka beidzies totāli ... ūdens nebija nekur ne vannas istabā, ne virtuvē, ne arī tējkannā... Tā kā rīta kafijas dzeršana izpalika, devos ielās... stingri nolēmu ierobežot savas vēlmes, vienkārši bija beidzies sviests. Rezultātā nopirku „baigi foršo” drēbju gabalu( jo man pēkšņi ienāca prātā jauks žaketes modelītis) un tējkannu (jo bija lēta un mana jau gadus trīs kopš metama)... kad pārrados mājās( ap 13:00) ūdens joprojām nebija pieslēgts... Tējkannas pirkšana izrādījās bezjēdzīga...;o( Piezvanīju mājas pārvaldniekam, lai uzdotu viņam dažus intīma rakstura jautājumus - par zobu tīrīšanas iespējām un pārējo organisma higiēnas prasību īstenošanu. Pie tam, man pēkšņi uznāca vēlme mazgāt traukus un tas ar mani bieži nenotiek. Klausules otrā pusē atskanēja kāda izmisuša sievieša balss, kurai arī nebija ūdens, kurai bija apaļa jubileja un kurai pēc stundas bija gaidāmi viesi no visas Latvijas. Izrādās, kaut kādai privātmājai tieši šodien notiek ūdensvada pieslēgšana un šī ir tā Īstā diena, kuru būvuzņēmējs ir ieplānojis šo darbiņu veikšanai(redz, darba dienā viņš strādā oficiālos objektos) Līdz ar to ūdens sestdienas dienā (bez brīdinājuma) ir atslēgts visam kvartālam( 11 piecstāvīgas mājas), veči esot teikuši, ka „labākajā gadījumā” ap 17:00 ūdens var parādīties, kaut gan nesolīja... Tad es atcerējos to veci, kuru redzēju izejam no mājas, tas bija ar baigo blīkšķi nogāzies uz apledojušām trepēm, maisos bija vismaz 10 plastmasas pudeles, viņš izskatījās stipri traumēts – piegāju klāt un piedāvāju izsaukt ātros vai palīdzēt izmest tās pudeles miskastē,... nē nē ,- šis atteica un uz kaut kurieni aizklunkurēja... hmmm, izrādās, ka tai laikā, ka es iepirku tējkannas pārējie čekoja par ūdens iegādi. Iet kaut kur ielās meklēt ūdeni nebija nekāda iekāriena, Ķirsis arī stāvēja garāžā un ielas bija drausmīgi slidenas... Vot ja būtu kāds vīrišķis, ko izrīkot... vistuvākais pieejamais vīrietis bija māsas vecis, kurš, protams, bija izbraukumā, bet stundas laikā atrisināja manu problēmu... Iehh .. nu ne tik daudz, lai varētu baudīt vannas priekus, bet zobu tīrīšanai un kafijai priekiem pietiks... Kaut kāds sviests!!! ...Jā!! –sviestu arī nenopirku, kaut kā aizmirsās ...;o)))
Tāda, lūk, vienkāršas sievietes sestdiena ;o)) |