Rimta, rātna un rosīga…;o) līdz pagurumam... Vēl no rīta man likās, ka mēs piebeigsim viens otru... es un tā parādībā spogulī ar nekaunīgām acīm ;o( vienkārši pati sev krītu uz nerviem.... tas ir tā, ka pārpildītā tramvajā, kad uzkāpj sev uz kājas un nav neviena, kuru varētu pasūtīt ;o/ Līdz pusdienas laikam vēl turpināju bīdīt tos visus cipariņus monitorā visdīvainākās kombinācijās un domāju par darbu. Un tad – PIERIEBĀS! Tāpēc metos rudenī un lietū... un sapratu, ka Es tur neko nevaru darīt. Es vienkārši esmu tur dzimusi… zem tās zvaigznes ;o)))Zem kuras neteikšu, bet jūs jau nojaušat, vai ne?…;o)))))
Tikko izbraucu cauri lietus mākonim. Skats pasakains! Ja vēl tur nebraukātu visādi duriki pa pretējām joslām un nejauktu man galvu krustojumos ;o))), to varētu saukt par pilnu dvēseles harmoniju ;o)) Interesanti, kas ir izdomājis tos luksoforus un saspraudis tajās dīvainajās vietās? Man būtu viņam ko teikt…;o( |