Tāds miers visapkārt... Tikai āboli krīt... Reiz trijos gados pienāk tas brīdis, no kura tirpas skrien pāri ādai visai ģimenei... Tas ir tas rudens, kad āboli krīt... Tad visas ābeles (divpadsmit), kā sarunājušas pārklātas no vienas vietas ar sārto birumu... Nu kas mani trieca! Bet tagad visa māja ābolu smaržas tīta, un es tai mākonī pa vidu, kā tāda dulla bite ;o) Pie tam, man nemaz tik dikti tie āboli negaršo es vairāk no gaļēdājiem. Ai, da vai nav vienalga... manās mājās rudens ābolu smarža!
P.S. Jūs prasīsiet, kā Ķirsis jūtās? ;o) Man jau arī bija bailes no rīta. Bet Ķirsis turējās kā varonis, vakardienas 50 kilometri un lauku svaigais gaiss viņam nācis par labu... ;o) |