| Ar trīcošu sirdi uzspiedu to telefona numuru: -Vai nevar pierakstīt Golfiņu paskatīties? Un priecīga balss tai galā, -a, mūsu meitene ar Golfiņu! Brauciet tik šurp, protams paskatīimies... Tādai labvēlībai nebiju gatava ne morāli ne materiāli ...bet braucu, a ja nu večiem rīt vairs nav iekāriena Golfiņus redzēt ..-Nu kas tad mums šodien notika?, -Un es sāku stāstīt ... par to pašu nakts braucienu caur Aloju, par Salacgrīvu un lampiņu, par tiem dūmiem no priekšēja riteņa un zveinieku svēkiem... un tehnisko skati, kuru izgāju no pirmās reizes un tāpēc nemaz neuzticos... klausītāju pulciņš auga ... Ķirsis stāvēja maliņā un lepojās ar uzmanību, kas bija veltīta jama īpašniecei... Tad es svinīgi nobeidzu savu stāstu ar vārdiem, ka būtu laimīga, ja mani pierakstītu uz nākošo nedēļu, jo tad jābūt avansam un lūdz ar to iespējai to skanošo „ieguldīt šai pasākumā” ... mana vēlme „ieguldīt naudas līdzekļus” mašīnas remontā īzraisīja klausitājos neviltotu „prieku”...jamie korī iespurdzās un atņēma man Ķirša atslēgas... Procesā izrādījās, ka bremzes kluči Ķirsim nevainojāmā stāvoklī, kas protams netraucēja tur kaut ko ieeļļot, tad jamie atskrūvēja eļļas vāku un korī paziņoja, ka eļļa smird pēs benzīna un nav izslēgts, ka tieši tas ir visu nelaimju avots. Droši zināju, ka eļļai jāsmird pēc eļļas un ļāvos lai jamie dara ko grib .... darīja arī ... un beigas atņēma man VISU naudu, kas bija atlikusi līdz avansam... ir tajā arī kas labs- man vairs nav jālauž galva kur likt naudu ... |