| Tiku pie jauniem auskariem… tāds spīgulīšu, ķēdīšu un stikliņu burvīgs savirknējums. ;o) Staigāju visu dienu un pa laikam metu acis spogulī… mmm, kas par sievieti! ;o) Palika skaidrs – tieši tādu dēļ arī bija izdurti tie caurumi… vakarā nav spēka atbrīvot ausis, nu neceļas roka … un pēkšņi man bija vienalga – cik reizes palielinās akcīzes nodokli cigaretēm, vai Pinočetu pirms aiziešanas mocīja sirdsapziņa, arī tas, ka lāči nav aizgājuši ziemas guļā un tūlīt jau sāks dzimt lācēni man bija vienalga; ka ziemas nav un cik ilgi jāgaida sniegs; un cik īsti maksāja tā hokeja halle, kuru par sviesta maizi nopirka kaut kāds Ivanovs; …es domāju par to, ka auskariņi vakarā tik dīvaini mirdz un ka man gribās vēl ko līdzīgu ausīm, tikai tagad ar tumši sārtiem akmentiņiem. |