Viena sakarīga diena ;o))
Kad izvilkos no mājas, Ķirsis jau bija atledojis dabīgā ceļā. Vispirms aizlaidu uz servi noskaidrot situāciju. Nekādas burzmas nebija, bija žurnāls, kur jāpierakstās uz riepu montāžu un man tā laime spīd nākošnedēļ ap šo laiku. Perfekti, ja ņem vērā to, ka internets nākošnedēļ sola atkusni, ;o) Nopirku to aerosolu apledojušām atslēgām, par kuru stāstīja Aizliegtais_brāļuks, pa rokai nebija neviena tehniski apgarota vīrišķa un tāpēc katram gadījumam pati iepūtu visur kur tas iespējams. Jutu, ka par Ķirsi iru gana parūpējusies un braucu uz tuvāko Ūķi, lai biku arī sevi iepriecināt. Un te es ieraudzīju viņu – Perfekto Vīrieti(PV)…! Jebkuras sievietes kluso sapni. PV ar grozu vienā rokā un telefona klausuli otrā , ļoti lēni virzījās gar plauktiem. Jams kādam tai pus klausules skaidroja par siltumkatliem, nu par kaut kādām tehniskām figņām. Tai laikā PV jaukais sievišķis intensīvi skraidīja gar plauktiem un piepildīja grozu viņa rokās ar visādiem patīkamiem saimnieciskiem nieciņiem. Sākumā man likās, ka viņš pat nekontrolē procesu, līdz jams nebija virzoties gar plauktiem ar alko norādījis ar pirkstu un brendijs atrada savu vietu groza virsū… Pie kases viņš izvilka bankas karti, vēlāk paņēma iepirkumu maisu un turpināt ar kādu apspriest siltumapgādes fiškas izgāja no bodes… Sapnis ne vīrietis … |