Būtībā jau nekas nenotika, … es sēdēju savā Ķirsī un gaidīju, ka atgriezīsies druška no bodes, kur piedāvā visādus krāmus jaunai paaudzei… Nu vienkārši, lai sevi lieki nekārdināt jo kā zināms iru bērna prātā un varu krist kārdinājumā jebkura štrunta dēļ… Kamēr šī ķemmēja bodi, tai sīkajā stāvlaukumā risinājās ekšen ne pa jokam… Nu būtībā nerunāšu gari, jo man šodien tā kā bišķu vēl jāpastrādā …
Nu tad… stāvlaukums, kā jau teicu bija mikro variantā un kustība vairāk kā ierobežota … tad tie divi eņģeļi sēdās pie stūres, katra savam ratam un, droši vien reizē arī iespieda grīdā pedāli… kaut kas nokrakšķēja un notika tas, ko sauc par sadursmi… Nu gluži nekādas sadursmes manā skatījumā nenotika, vienam jaukumam biku bamperis norauts no kreisās eņģītes, otram vispār nekā … Tad loģiski sākās bļaušana… tāda nedaudz skaļāka, nekā prasījās, nē nu protams – nervi čupā, bet ļoti tēlaini, es ar savu klasisko bagāžu, kas būtu “vista… un puņķutapa” nobālu blakus. Nu teiksim tā, diskusijas gaitā tā arī neizdevās izšķirties, kurai no CS dalībniecēm īsti bija priekšroka, bet, tas netraumētais eņģelis tomēr uzstāja, ka tai otrai bez eņģītes jāgriež ceļš, nu kur jamā tādā izplūkātā veidā var braukt. Pie tā arī palika. Tad otra uzlika neitrālo un traumētais enģelis kaut ko purpinot jamo stūma pie pakaļas… Atskanēja zvērā Krakšķis… un pagaisu aizgāja arī traumētās a/m priekšējās durvis… vispār .. vēsi … vienā rāvienā… . Cik sapratu, tās kāda kašķa dalībniecēm ir aizmirsusi aizvērt. Izstumtais jaukums spieda gāzi ko var un pazuda aiz stūra… traumētais eņģelis, iesēdās braucamā un sāka šņukstēt. Izrautas durvis mētājās blakus. Toč, šodien nebija viņas labākā diena… |