Atbraucu mājās ... un atkal nolūzu... ;o) Manam organismam ir izveidojies noturīgs reflekss ... Katru dienu jams nolūst un pamostas visdīvainākās vietās ... Un galvenais, ka viņam tas ļoti patīk.
Būtībā nekas jau nenotika, nolēmu, ka man vienalga kur slimot un aiztriecos pie Tantuka. Galu galā, ja ir gultas režīms, kur ir rakstīts, ka gultai jāatrodas manā mājā ?
Tantuk, ananāsu pīrāgi bija satriecoši un tā fantastiskā “rabarberu” meklēšana Rīgas reģiona robežās (kas būtu domājis, ka vēl nav atklāta rabarberu sezona), sušī pīpauze īstā laikā un Markuss tik mīļš un saudzīgs un tas pēdējais sniega virpulis, un visa tā filmēšana, kad Tantuks divu stundu laikā uzbūra 10 ēdienus un es knapi spēju mazgāt traukus… Kašmars ;o) Es konstatēju, ka man nepatīk mazgāt traukus tikai manā dzīvoklī. Trauku mazgāšana svešajos dzīvokļos mani pārliecina, ka tā nav tikai mana problēma un cīņai ar izlietni un tās saturu ir valstiska nozīme. Tas spārno!!!… Un vēl Petrovichs, paldies par to, ka mans mobilais nu beidzot ir kaujas gatavībā un lietojams. Tagad iru droša par to , ka vīrieši ir domāti priekš tam, lai risinātu sieviešu problēmas. Un ja vēl tik galanti… ahhh ;o)
Un tagad es sēžu, dzeru savu tradicionālu citronu tēju, un mēģinu saprast vai iru joprojām slima vai vesela un vai manam organismam nebūtu laiks sākt pelnīt naudu likuma noteiktā kārtībā… |