fadu - Post a comment
|
| ||||
“Nu skaties man , uzvedies tā lai mums par tevi nebūtu jākaunas…” Viņš viegli pasmaidīja… tad es izspēros pa durvīm ārā un iesēdos pirmajā autobusā, kas gadījās …. Tas, maita aizvilkās kaut kādā dīvainā virzienā, tad šoferis man paziņoja, ka tā ir gala stacija un es atrados, tukša klajuma vidu… pa štrāsi mauca autiņi … man nebija ne laika ne atstarotāju, ne noskaņojuma uztraukties, gāju uz priekšu pilsētas virzienā… Apstādināt kādu nebija jēgas, kabatā kūleņoja daži santīmi. Pēc pusstundas atskanēja zvans – māsa… -kur tu esi? -nezinu, ļoti tumšs -nu pasaki, ka tev tur apkārt? -apkārt krīt sniegs… -a konkrētāk nevar? -ļoti skaists sniegs… daudz sniega… Es goda vārds, nezinu kur es esmu… Un vai maz tas ir svarīgi?… |
fadu - Post a comment
|