Kaķagabals Muris pilnīgā neprātā ārdījās pa piesnigušo pagalmu, rāpās un krita sastumtajās kupenās, atsaldējot savu ... un pilnā balsī kliedza:
- Nu un kur ir? Bïaì!!! Kur, es prasu, kur ir pavasaris? Nu kas šî ir pa valsti, a, ko? Kur kaķenītes, sniegpulkstenītes, putnu dziesmas? Kaut vai zvirbuļu čivināšana, kaut vārnu ķērkšana, kur?! Es jau pat par atkusni jums nejautāju. Sniegs snieg tā it kā kaut kāds pilnības rags būtu tur vaļa atnācis, bet mums šeit pavasarim jābūt, ibio. Pilnīgs čakars, apmāns un meli!!!
Bet ļaudis klausījās kaķinieka sirdi plosošo ņaudēšanu un pie sevis runāja:
- Skat kā auro. Jā, pavasari jūt. Kaķi jau nepiemānīsi... |