fadu - Post a comment
|
| ||||
Kad kabinetā ienāk kāds no admīniem, manī atmostas nepārvarama tieksme ar jamo pakomunicēt. Nu vājība man tāda, vai atkarība… Šoreiz sāku iztālēm -Klau, E…, es tev piektdien “ciparu cietoksni” nočiepu, tas nekas? -Es pamanīju,- jams atsmaidīja ;o) Iekārtojos ērtāk -Zini, es vakar mājās printeri atradu, ja viņam maina kartridžu, cik tas tagad maksās? -Var jau uzpildīt, kad tu pēdējo reizi to lietoji? -Nu gadus trīs atpakaļ Jams neizpratnē pavērās manī -Trīs, khmm, nu tad ap 24-25 lašim… -Bet man tur divi, melnais un krāsainais -Nu tad 50 -Beidz, viņš pats maksā ne vairāk par 40 -Nu kā lai tev pasaka, principā pērkot printeru mēs maksājam par kartridžu, pati kaste iet līdz gandrīz par brīvu, tā sakot bonusā -Čerts, tad es viņu labāk māsai uzdāvināšu! -Ugu, un viņa tev noteikti pateiksies, kad uzzinās, cik viņai izmaksās tā iedarbināšana… ;o) -Skaidrs, māsa manu labo sirdi nenovērtēs…A ko lai tagad dara? -Nu bet priekš kam tev printeris? 3 gadus nevajadzēja, tagad pēkšņi vajag… Lieto CD. Paliku domīga… a bet tiešām, priekš kam man tas printeris? Līdz dienas beigām jutos gandrīz laimīga – domāju, kur tagad izlietot tos “ieekonomētos” 50 lašus. PRINTERI NEVIENAM NEVAJAG? Tāds smuks, praktiski nelietots ;o))) Ļoti atdzīvinās jūsu interjeru un ieekonomēs līdzekļus |
fadu - Post a comment
|