Nu ja... kas tur šodien bija. Faktiski jau biju rātna, un prātīga , protams, ja neskaita tos divus gadījumus.... ;o/ Pirmais bija no paša rīta, kad ieskrēju kādā puķu bodē lai izvēlētos ziedu ... nu ja un pie kases izrādījās, ka maks bija palicis mājā. Pusnaktī bija uznācis kāds niķis un mēģināju i-bankā apmaksāt dažus rēķinus. Nu tur arī palika. Bodē man teica, nu kā tad jūs iesiet tā... bez puķes. Vienā vārdā to puķi es dabūju “uz krīta”. Laikam iedvešu cilvēkos uzticību. ;o)
otrs gadījums bija tur pat … tikai vakarā. Apkārt melna tumsa. Iestūrēju stāvlaukumā un gāju to parādu apmaksāt. Fakts kā tāds notika jau izbraucot. Nez kāpēc mani visvairāk interesēja kas notiek aizmugurē pa kreisi, tādā veidā mēģināju pasargāt mazulītes dupsi. Nu ja. Pa to laiku kaut kāds dīvainis bija nolicis savu braucamo pārdroši tuvu manam kreisam sānam ( nu labi labi –0,5m) un jau pazudis bodes durvīs. īsi sakot, griežot ārā bišk par vēlu pamanīju, ka jams tur stāv. Tāds - melns, liels un spīdīgs. Nu varēju jau protams apturēt... bet uznāca kāds bizdings un ... vienā vārdā es to manevru turpināju. Un tad tas notika. Mazulīte ar kreiso stūri maigi nobrauca gar melna brīnuma spārnu . Melnais pamatīgi nodrebēja, vienu mirkli man palika bailes ka saķersies un ... man likās tas mašīnas stūris nekas nebeigsies... beidzās... izgriezu un laidu prom. Ai, nu nebļaujat tik skaļi. Iru grēkojusi. Bet lukturi veseli... kaut kāda skramba laikam ir un vispār - vainīga... vainīga. Rīt gaismiņā iešu ievērtēt savu stūri. A ko viņš tur stāv! Tad kad man ir jābrauc?...mmmm? ..... |