pārsmējāmies līdz vēdersāpēm.tik...tik...neintelektuāli, bet vienkārši rēcīgi! :::

Šis te ir radies iedvesmojoties no ASS.LV--> ‘’ņemam sūdu un ar to aizvietojam kādu neitrālu vārdu’’

Vēlos piebilst , ka pēc smiešanās es gan sāku domāt par to, ka tā ir minēto vērtību(vārda-‘’sūds’’ vietā)noniecināšana.In fact-man pat kauns, bet, nu, es tomēr nespēju atturēties.Un tas taču tomēr nav jāuztver nopietni.(Bez tam-īstie domu graudi šie ir labi!)

Ja tev nav sūda(drauga), tad meklē to, bet atradis-glabā. /krievu tautas paruna/

Ja tu saejies ar nekrietnu sūdu(cilvēku), tad par ļaunumu, ko viņš dara, vajadzēs atbildēt tev. /indiešu sakāmvārds/

Cilvēki, kuri noniecina citus, nav spējīgi uz sūdu(draudzību). /Demokrits/

Ne katra veida sūds(skaistums) modina mīlestību, dažkārt tas valdzina skatienu, bet nespēj iekarot sirdi. /Servantess/

Kas nav izjutis, kā sūds(mīlestība) pamodina visus cilvēka spēkus, tas nepazīst īsta sūda(mīlestības). /N.Černiševskis/

Neliec staigāt savam sūdam(mīlai) virs bezdibeņa tikai tāpēc, ka tas ir dziļš. /R.Tagore/

…kad meklē sūdu(mīļoto),-aizvien pūš ceļa vējš. /M.Gorkijs/

Pats galvenais-saudzējiet sevi, jo sūds(mīla) jums jāsagaida stipriem, tīriem.Tas jums jāsaņem kā brīnums, kas jūs sajūsmina līdz asarām, līdz neprātam un uzvanda bezgala prieku. /M.Gorkijs/

Laimīgs ir tas, kas izpratis sūdu(parādibu) cēloņus. /Vergīlijs/

Sūds(laime) ir iereibusi, trakulīga sieva, turklāt arī akla, un tāpēc tā neredz, ko pati dara. /Servantess/

Sūds(laime) ir apšaubāms un pārejošs, neapstrīdams un mūžīgs ir pienākums. /E.Feihterslēbens/