soļoju mājās un man pretī nāca divi izskatīgi, jauni un labi ģērbušies vīrieši ar ziediem un dāvanām rokās. tā kā vienmēr ļoti gaidu dzimšanas dienu un nu man arī par to gandrīz katru dienu tiek atgādināts, nodomāju, ka gribētos, lai pie manis ciemos arī nāk tādi puiši, jo tādu draugu man nemaz nav. tad sapratu, ka, pat, ja būtu šādi zēni man pazīstami, nebūtu nemaz viņus, kur vest, jo ciemos uz dzīvokli ar rūķu un ieroču istabu viņi nez vai arī nāktu. bet tad ienācu mājās, kur man priekšā bija trīs nepazīstami liela auguma vīrieši armijas apģērbā un priecīgi sapratu, ka laikam nemaz negribētu dzīvot tādā vietā, kur viņus (tos glancētos) vest.