paldies dievam (patiesībā jau paldies man pašai) es eju prom no šī ārprāta - nezin kādēļ es dzīvoju naivā pārliecībā, ka stāsti par jukušiem direktoriem un koncentrācijas nometņu tipa darbavietām paliks delfu sadaļai "sievietēm". nāni, bračku
p.s. vakar beidzot noprovēju to pelašķu velnu, ko šodien, protams, ļoti rūgti nožēloju :)