gribās atkal uz pilnu klapi atgriezties klabā, kā senos laikos, bet mani svarīgākie klab cilvēciņi no šejienes ir izzuduši, paņemot līdz pirmatnējo klab-sajūtu. oi - 15, 16 gadi. kādi ieraksti, kādas emocijas! ieklabot, nospert vecākiem cigareti, kājas pāri piektā stāva palodzei, nakts... bļ, tāda drūmā emo romantika! kas no tā visa vairs palicis? niks palicis. jā, vismaz tas. man pirms 2-3 gadiem bija neērti kkur publiski logoties iekšā, tagad jau pofig. baigais grown-ups iestājies.