elina @ :
Un vēl es šodien satiku vienu džeku, kurš man vienmēr ir licies ir ārkārtīgi interesants.
Tas bija sen, kad es viņu iepazinu, tas bija Aizkrauklē, viņš vienīgais toreiz mācēja dejot kā robots, nezinu nevienu kautrīgāku par viņu, šodien viņš uz mani visu laiku skatījās trolejbusā un izkāpjot laukā prasīja "nepazīsti,ja?", viņš ir paaudzies vēl vairāk, acīs tas pats spīdums, izgājām kopā cauri stacijai, tad viņš gāja uz rimi, bet es taisni projām un viņš prasīja - "tu jau prom?". Aizbrāzos kā vējš. Atnācu mājās, gribēju uzaicināt draugos, bet tur viņa, izrādās nav. A žēl.
tāda nepateiktu vārdu sajūta nepamet. jo vairs jau nesatikšu. zinu.
Tas bija sen, kad es viņu iepazinu, tas bija Aizkrauklē, viņš vienīgais toreiz mācēja dejot kā robots, nezinu nevienu kautrīgāku par viņu, šodien viņš uz mani visu laiku skatījās trolejbusā un izkāpjot laukā prasīja "nepazīsti,ja?", viņš ir paaudzies vēl vairāk, acīs tas pats spīdums, izgājām kopā cauri stacijai, tad viņš gāja uz rimi, bet es taisni projām un viņš prasīja - "tu jau prom?". Aizbrāzos kā vējš. Atnācu mājās, gribēju uzaicināt draugos, bet tur viņa, izrādās nav. A žēl.
tāda nepateiktu vārdu sajūta nepamet. jo vairs jau nesatikšu. zinu.