aizjāj uz prēriju. Jāj, jāj - indiāņu nav. Zirgi jau putās, kovboji nikni. Beigās ierauga pie upītes vienu indiāni stāvam. Kovboji
šo nošauj, noņem skalpu un, tā kā jau metas krēsla, turpat upmalā uzslien telti un dodas pie miera.
No rīta viens kovbojs pirmais pamostas, izlien laukā no telts un staipīdamies pārlaiž skatienu apkārtnei. Te ierauga: viņu telti
ielenkuši tūkstošiem indiāņu, visiem sejas kara krāsās, loki uzvilkti, tomahauki atvēzēti, acis zvēro naidā...Kovbojs ieskrien
atpakaļ teltī un purina draugu: - Džo, celies, Džo - mēs esam bagāti!!!
:)