: smeldzes nogale.
Patiesībā tas viss sākās ar skaitīšanu līdz 100. Nakts un balzāms. Un tad es mazgāju grīdas svešās istabās un dzeru nestī. Nav stulbāka vaļasprieka par fotografēšanu, bet ir ļoti smuka Daugavmala pie Jaunjelgavas un tad ir šķipsniņa Kokneses. Ceļš uz Gārseni ir ar netīrām lampām, zemes ceļu, kājām laukā pa logu, auskariem vējā un mazu smeldzīti. Gārsene tikpat lieliska kā vienmēr, lāpu gājiens, kaitinošs dieva kalps un zibšņi ceļam. "Vai viegli būt jaunam", garšīgs vīns un viesnīca. Ar![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
slysts likām holandietei svecītes sirsniņā un iekšā 21, jo viņa palika veca, visur pūš vējš, tikai kāpņu telpa beidzot ļauj mums piepildīt iecerēto. Un tad jau ir leģendārā Gārsenes balle, man žēl, ka nepaņēmu videokameru, jo tur bija ko filmēt. Daži griež neskaitāmus valšu apļus, bet daži pievērš uzmanību rokas atrašanās vietai uz muguras, bet daži ausīs dzied par siena kaudzēm. Un tas viss ir burvīgi, aizmiegu kā susurs, piecos no rīta pieceļos, jo nejēgā auksts ar visām segām, bet aizmiegu un sapņoju raustīgu un cerīgi krāšņu sapni līdz pat desmitiem. Raušos aukšā, ejam pie Zanes, tur jau brokastis galdā. Tad mēs izbraucam uz Slati, kas ir pieejama pa šauru zemes ceļu, kas ir neaprakstāmi burvīgs, tur ir plašumi un migla un jauna dzīves elpa. Es braucu, taču iecērtu roku sev mašīnas durvīs, bet tas tikai aiz niknuma uz dzīvi. Esam Slatē, dzeram kumelīšu tēju pie Zanes vecmammas. Slates pensionāru dāmas taisa balles kopā ar Ilūkstes dāmām, pēdējā bija Salātu balle, kur katrs ierodas ar saviem salātiem un tad citiem jāstāsta recepte. Izbraucam no Slates uz Jēkabpli, lai tālāk brauktu uz Koknesi un veidotu komunikācijas auditu, bet tas vienkārši nebija lemts - pāris kilometrus nekurienē aiz Slates no mūsu Audī astoņdesmit izkrita ģenerators, tiesa, mēs nezinājām, kas tas ir un to mums pastāstīja gārāmbraucošais bembja īpašnieks. Līdz Koknesei ar lielām bailēm tomēr tiekam un sākam 6 stundas gatavoties audita rakstīšanai. Tam pa vidu ir jautājumi, patīkamas atmiņas, bokseru čempionāts un televīzijas grāmata. Rīts Koknesē. Neticami ātri sataisamies ceļam uz Rīgu, cerot, ka akumulators vēl nebūs nosēdies. Notiek brīnums un mēs braucam! Mūs noķer policija par ātruma pārsniegšanu, akumulators nomirst paldies dievam tikai pie Rumbulas, bet mājās mēs tiekam ar citu palīdzību.
Fantastiska nedēļas nogale.
Patiesībā tas viss sākās ar skaitīšanu līdz 100. Nakts un balzāms. Un tad es mazgāju grīdas svešās istabās un dzeru nestī. Nav stulbāka vaļasprieka par fotografēšanu, bet ir ļoti smuka Daugavmala pie Jaunjelgavas un tad ir šķipsniņa Kokneses. Ceļš uz Gārseni ir ar netīrām lampām, zemes ceļu, kājām laukā pa logu, auskariem vējā un mazu smeldzīti. Gārsene tikpat lieliska kā vienmēr, lāpu gājiens, kaitinošs dieva kalps un zibšņi ceļam. "Vai viegli būt jaunam", garšīgs vīns un viesnīca. Ar
slysts likām holandietei svecītes sirsniņā un iekšā 21, jo viņa palika veca, visur pūš vējš, tikai kāpņu telpa beidzot ļauj mums piepildīt iecerēto. Un tad jau ir leģendārā Gārsenes balle, man žēl, ka nepaņēmu videokameru, jo tur bija ko filmēt. Daži griež neskaitāmus valšu apļus, bet daži pievērš uzmanību rokas atrašanās vietai uz muguras, bet daži ausīs dzied par siena kaudzēm. Un tas viss ir burvīgi, aizmiegu kā susurs, piecos no rīta pieceļos, jo nejēgā auksts ar visām segām, bet aizmiegu un sapņoju raustīgu un cerīgi krāšņu sapni līdz pat desmitiem. Raušos aukšā, ejam pie Zanes, tur jau brokastis galdā. Tad mēs izbraucam uz Slati, kas ir pieejama pa šauru zemes ceļu, kas ir neaprakstāmi burvīgs, tur ir plašumi un migla un jauna dzīves elpa. Es braucu, taču iecērtu roku sev mašīnas durvīs, bet tas tikai aiz niknuma uz dzīvi. Esam Slatē, dzeram kumelīšu tēju pie Zanes vecmammas. Slates pensionāru dāmas taisa balles kopā ar Ilūkstes dāmām, pēdējā bija Salātu balle, kur katrs ierodas ar saviem salātiem un tad citiem jāstāsta recepte. Izbraucam no Slates uz Jēkabpli, lai tālāk brauktu uz Koknesi un veidotu komunikācijas auditu, bet tas vienkārši nebija lemts - pāris kilometrus nekurienē aiz Slates no mūsu Audī astoņdesmit izkrita ģenerators, tiesa, mēs nezinājām, kas tas ir un to mums pastāstīja gārāmbraucošais bembja īpašnieks. Līdz Koknesei ar lielām bailēm tomēr tiekam un sākam 6 stundas gatavoties audita rakstīšanai. Tam pa vidu ir jautājumi, patīkamas atmiņas, bokseru čempionāts un televīzijas grāmata. Rīts Koknesē. Neticami ātri sataisamies ceļam uz Rīgu, cerot, ka akumulators vēl nebūs nosēdies. Notiek brīnums un mēs braucam! Mūs noķer policija par ātruma pārsniegšanu, akumulators nomirst paldies dievam tikai pie Rumbulas, bet mājās mēs tiekam ar citu palīdzību.Fantastiska nedēļas nogale.
:
Bet vispār man šodien ir pilnīga Dānija