:
Šī ir diena,kad man vienkārši neveicas. Viss sākās ar to, ka izrādās lēcu trauks pa nakti bija apgāzies, līdz ar to velkama bija tikai viena lēca, nākošie nelaimes soļi ved uz plūdiem vannasistabā, kuri radās tāpēc, ka es mīlu aizmigt arī no rītiem, tas viss turpinājās ar rokas apdedzināšanu cepeškrāsnī, jo man ļoti garšo siermaizes, kurām virsū tomāts un izkusis siers kas savukārt tālāk noveda pie verdošas tējas uz otras rokas jau skolas kafejnīcā, tālāk es rakstīju ielūgumus skolas vadībai, vienam ielūgumam uzlēju virsū krāsu un otram ielūgumam aploksnē adresātu uzrakstīju otrādāk un, protams, citu aplokšņu vairs nebija. Tagad es atnācu mājās un man bail kustēties. Mācīšos autoskolai. jau sitmo gadu. čau.
: zinu, ka tas nav moderni, bet.
mierināšu sevi ar šo (klausoties šo dziesmu es vienmēr esmu vēlējusi kļūt par mazo bundzinieci, kurai būtu tie daudzie draugi - veseli seši)
un šo
cepšu![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
holandiete pankūkas, vismaz viņa atnāks mani pažēlot.
mierināšu sevi ar šo (klausoties šo dziesmu es vienmēr esmu vēlējusi kļūt par mazo bundzinieci, kurai būtu tie daudzie draugi - veseli seši)
un šo
cepšu
holandiete pankūkas, vismaz viņa atnāks mani pažēlot.:
Un vēl es šodien satiku vienu džeku, kurš man vienmēr ir licies ir ārkārtīgi interesants.
Tas bija sen, kad es viņu iepazinu, tas bija Aizkrauklē, viņš vienīgais toreiz mācēja dejot kā robots, nezinu nevienu kautrīgāku par viņu, šodien viņš uz mani visu laiku skatījās trolejbusā un izkāpjot laukā prasīja "nepazīsti,ja?", viņš ir paaudzies vēl vairāk, acīs tas pats spīdums, izgājām kopā cauri stacijai, tad viņš gāja uz rimi, bet es taisni projām un viņš prasīja - "tu jau prom?". Aizbrāzos kā vējš. Atnācu mājās, gribēju uzaicināt draugos, bet tur viņa, izrādās nav. A žēl.
tāda nepateiktu vārdu sajūta nepamet. jo vairs jau nesatikšu. zinu.
Tas bija sen, kad es viņu iepazinu, tas bija Aizkrauklē, viņš vienīgais toreiz mācēja dejot kā robots, nezinu nevienu kautrīgāku par viņu, šodien viņš uz mani visu laiku skatījās trolejbusā un izkāpjot laukā prasīja "nepazīsti,ja?", viņš ir paaudzies vēl vairāk, acīs tas pats spīdums, izgājām kopā cauri stacijai, tad viņš gāja uz rimi, bet es taisni projām un viņš prasīja - "tu jau prom?". Aizbrāzos kā vējš. Atnācu mājās, gribēju uzaicināt draugos, bet tur viņa, izrādās nav. A žēl.
tāda nepateiktu vārdu sajūta nepamet. jo vairs jau nesatikšu. zinu.
Mūzika: http://www.youtube.com/watch?v=b1ExTEV4150