Vēlāk braucu ekspedīcijā meklēt nogrimušo Burtnieku pili, pa ceļam sapirku rabarberu vīnus, kārtīgi izmirku, bet pēc ilgāka laika pārtraukuma atkal sajutu gadalaiku miju, šķita, ka pat pati pāršķiru pāris dabas lapas. Universitātē iet labi, ļoti aizraujoši, drīz jāsāk ķerties klāt pie eseju rakstīšanas darbiem, nezinu, kā tur būs, jo pēdējo reizi kaut ko puslīdz akadēmisku angļu valodā rakstīju divpadsmitajā klasē.
Vispār laiks ieguvis tādu treknāku, gandrīz taustāmu nozīmi.