| Pure saturday morning. |
[18. Aug 2007|10:45] |
| [ | Sajuutas: |
| | fucked | ] |
| [ | Skaņu Operators: |
| | Club mix from reidio | ] |
Sestdienas rīts kurš sākas jau deviņos kautko nozīmē. :)
Šodien atkal atceroties vecos laikus strādāju sestdienā, gan ne pilnu dienu un ne pie pilna prāta, bet nu tā sanāk. Vakar bija mūzikas, vakars. Malkoju alu, pīpēju un klausījos mūziku, daudz mūziku. Tagad man ir atkal gandrīz viss no placebo. Vienīgi pirmo aļbūmu nedabūjās atrast. Anyone? KATO? :D
Tā nu tagad viegls rīta sākums GC, te gan ir tādas pats miers visā visumā kā AC. |
|
|
| VII nodaļa |
[18. Aug 2007|13:09] |
Ūdenī viegli vizuļojot atstarojās augsto baznīcas torņu silueti un pilsētas gaismas. Viņa sēdēja ar skatineu ieurbusies vienā punktā. Pāri vaigiem lēni ritēja asaras. Acu ēnu pelēkās svītras atstāja pār vaigiem slīdošās viena pēc otras saldeni rugtās asaras.
Pāri trīcošajām lūpām izlauzās kluss šņuksts. Rokās viņa turēja vēstuli, vēstuli, ko bija rakstīusi pašas roka, bet rpāts nespēja atcerētirs, kad un kāpēc tas bija noticis. Bija pagājuši brīnišķīgi pieci gadi, bet nejaušība, tā pati, kas lika viņiem satikties, lika
atrast šo vēstuli. vēstulē bija rakstīts kautkas par neprātīgu kaisli un vēlmi, vēlmi būt tikai viņam. viņa vel un vel pārlaida acis pār uzrakstītajām rindām un atkal lāse pēc lāses slīdot asaras klusi atsitoties pret papīru atstāja uz vēstules tumšus plankumus, kas padarīja vēstuli vel nedabiskāk noslēpumainu. viņa padevās un sāka skaļi elsot un plēsa vēstuli, sākumā viegli, bet tad asarām ritot un skaļi raudot, pluinīja to mežonīgā niknumā līdz palikas no vēstules sāka birt pie viņas kājām. Viņa sēdēja nolaistām rokām un tukšām acīsm skatījās uz vēstules driskām sev priekšā. Viņa vel jo projām nevarēja atcerēties neko par šo vēstuli. Tā bija adresēta viņam.
/Vēstules diviem - Edgars Pienis/ |
|
|
| Enjoy the silence |
[18. Aug 2007|16:02] |
| [ | Sajuutas: |
| | fucked | ] |
| [ | Skaņu Operators: |
| | Depeche mode feat. Linkin park - Enjoy the silence | ] |
Viss pietiek, pietiek kliegt pret vēju, kas nes atpakaļ tavus vārdus bez skaņas, pietiek skriet ar galvu sienā, kas ir tik balta un pūkaina kā baltajā mājās aiz restēm.
Pietiek dzert viskiju ar bezpajumtniekiem dienvidu geto. Pietiek pamosties ar saldenirūgtu simfoniju uz lūpām. Pietiek būt par prezidentu un vajag atlaist visus sētnieku, jo tie pārāk kārtīgi neiztīra pārpalikumus pēc vispasaules rauta! Es atgriežos pie papīra strēmelēm, ko esmu noklājis sev uz ceļiem, lai domas krītot nesabirst putekļos pret betonēto klona grīdu, lai ieķerās papīra labirintos un kalpo citiem par atmiņām un vārdu spēlēm agros rītos.
Aizeju, lai kautkad atgriestos pie sākuma. |
|
|