Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Reiz pie kādas tējas tases un dažas labas konfektes ar mafia  spriedām, ka visas kārtīgās, amerikāniskā smaida ģimenes vienmēr ziemā dodas - kur? Slēēēpot! ;)

Mans audžutēvs ir nopircis snovu un sajuties vilnī. Es neesmu mēģinājusi, nor my mom.

Tātad - šodien pārvarēju savu mazo [nu labi, diezgan lielo] dumpīgumu pret visādiem stereotipiem; man riebās (un vēl joprojām riebjas), ka visa jaunatne ir slima ar snovošanu.. bet es tomēr aizbraucu. Un es tomēr to ierakstīju, un atzinos:D Pietam, sapratu, kur tas āķis. Man jau šitās extrēmās lietiņas - elpa paliek kaut kur aiz muguras, vējš joprojām ar tevi, saķeries tu pate tam krēpēs - pie sirds"))) Tas āķis: neizdodas, ir ātrums, vajag vēl, lai gūtu totālu apmierinājumu. Un - jā, man diezgan labi tomēr sanāca. Tāpat kā ar lidošanu. (Vai es neesmu kruta:DDD)