Jāraksta ZPD un SA... eh..;D

Vai tiešām man ar mīlu ir tikpat sūdīgi kā Ļermontovam?... Nē, nē, nē! Save me!!

Un vispār, viņa pasaules uztvere ir tik vienkārša.. pūkaini, smuki zvēriņi tie eņģeļi ir, tikai kā dzejas tēls - tādi nomīļoti. Bet par to dvēseli beigās tīri simpātiskas rindas. Kā parasti, esenci koncentrējam beigās:)) Nja, pantmērs diezgan pedantisks, tā laikmeta dzejniekam nedaudz, šķiet, avangardiski saliktas pieturzīmes un atskaņas ir dziļas.

Comments

Hehe, tu taču vēl esi ļoti jauna! Tagad tev jādomā par bārbijām un pārcilvēku rasi.
:D Biju pieradusi, ka man to saka vecāki cilvēki;)
Neesmu jauna. Esmu veca, veca un, johambim, palieku vēl vecāka..
Vai tu manā vecumā domāji par bārbijām?
Nē, tavā vecumā domāju, kā un kur pietriekties!
Malacis. Bet Ļermontovam gan ir sūdīgi. Un man arī:P
Ja vien es varētu tik naivi domāt.. "a" man ir molekulu asimetrija, teiktā dilemmas apiešana, esence, tivība, jēgas meklējumi. /ja varētu, nolamātos. Sulīgi. Es pat zinu, ko teiktu. Aptuveni/
Bet tas ir tik bezjēdzīgi! Nekam no tā visa nav jēgas, domāšana atkrīt, jāpadodas un viss. Citādi paliksi domājot.
Starp citu, tagad, kad raksti cilvēku valodā, varu vismaz pakomentēties.
Nja. Tur jau ir tas joks, ka domāšana par strauju. Bet molekulām ir jēga. Tās ir mūsu sastāvs, lai gan grūti to apzināties, pat šūna, kas likās liela, izrādās par mazu.
Cilvēku valodā? Mean bez poēzijas.. hmm..:) Es cenšos. Schwerig jau sanāk. Nav asuma. Dilst.
Poēzija? Varbūt salkanums un valodas nebaudāmība. Molekulām nav jēgas, jo tās mēs nevaram izmainīt. Nolemtība.
Un tagad tu manu valodu baudi? :)
Kam ir jēga?! Neviens man vēl nav spējis to ieskaidrot. Un tās gali nav noķerti.
Ne nolemtība, bet nejaušība. Izmainīt var, ķīmiskas reakcijas esi mācījies? Jebkura molekula sadalās - kā tu domā, kur paliek mirušās šūnas?
Bāc, protams, ka izmainīt var! Bet ne jau galēji! Jā, šādi tādi procesi noris, bet nekas nemainās. Tāpēc labāk nedomāt.
Ja izmaina galēji, tad nevar izmainīt. Nevis ja neizmaina galēji.
Alternatīva domāšanai? Meditācija bārbijām piesvaidītā, piedzertā prātā? Salmi! Tas vienalga kādreiz kļūst svarīgi, kaut vai uz mirkli. Domas nāk no āra, kā teica reiz Andis, - un nelielu kontaktu vajag uzturēt. Citādi viss aiziet vēl dziļāk nerealitātē.
Bet protams, bez kontaktiem nekā nebūtu. Tāpēc man patīk 'piesieties'. Kaut vai ar vienu striķīti, heh.

April 2015

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  
Powered by Sviesta Ciba