Oh, nu Viļņā bija slikts laiks. Un man tagad šņurkājamais un kakla aizpampums piemeties... Uz skolu iešu tikai rakstīt KD. Bet man dīvainā kārtā patika viena no baznīcām: Cerkovj Duhov (mēs, edz, krieviski runājām). tik daudz sen nebija ēsts. "Akropolis" par 150 Lt pārdod iguānas.. uhzz, kā es sev gribu mazu rāpulīti:))
Nu ja, neliels ieskats jautrībā, veicot tos 310km uz Viļņu (saruna starp mani un māti):
-Vai es varu sevi nožņaugt??
-Nūū, ir daudz dažādu reflektoru, kas to neļauj..
-Bet, ja es ļoti, ļoti vēlos?
-Pamēģini!
-Bet es tagad negribu... Kas būtu, ja es sevi nožņaugtu?!
-Tad tu būtu nožņaugta.
Un tad mazais oranžais aizgāja galejībās, ka varētu uzrāpties - o,nē! Uzbraukt ar moci!!! - Vanšu tiltā, pieprasīt Emihla Gustava Schokolahdi(arguments-māte nepērk), torti un tad sevi nožņaugt. Ja nesanāktu - nav ko skumt, stilīgais krekls ar sasienamajām rokām tik un tā ir tavs! Un siešanai-nebeidzamas kombinācijas iespējas..aai. Un vēl es atrisinātu Liepājas problēmu, jo neviens privātais viesnīcas dēļ no piejūras parka mani neizdzīs;D
Comments