Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Oh, nu Viļņā bija slikts laiks. Un man tagad šņurkājamais un kakla aizpampums piemeties... Uz skolu iešu tikai rakstīt KD. Bet man dīvainā kārtā patika viena no baznīcām: Cerkovj Duhov (mēs, edz, krieviski runājām). tik daudz sen nebija ēsts. "Akropolis" par 150 Lt pārdod iguānas.. uhzz, kā es sev gribu mazu rāpulīti:))

 Nu ja, neliels ieskats jautrībā, veicot tos 310km uz Viļņu (saruna starp mani un māti): -Vai es varu sevi nožņaugt?? -Nūū, ir daudz dažādu reflektoru, kas to neļauj.. -Bet, ja es ļoti, ļoti vēlos? -Pamēģini! -Bet es tagad negribu... Kas būtu, ja es sevi nožņaugtu?! -Tad tu būtu nožņaugta.
Un tad mazais oranžais aizgāja galejībās, ka varētu uzrāpties - o,nē! Uzbraukt ar moci!!! - Vanšu tiltā, pieprasīt Emihla Gustava Schokolahdi(arguments-māte nepērk), torti un tad sevi nožņaugt. Ja nesanāktu - nav ko skumt, stilīgais krekls ar sasienamajām rokām tik un tā ir tavs! Un siešanai-nebeidzamas kombinācijas iespējas..aai. Un vēl es atrisinātu Liepājas problēmu, jo neviens privātais viesnīcas dēļ no piejūras parka mani neizdzīs;D