| |
[Jan. 13th, 2009|09:16 am] |
|
es domāju, ka saeimas nams šodien no pāris logiem šķirsies. jo es tik te muldu krīze-krīze, bet ir cilvēki, kuri ir nonākuši absolūtā bezizejā- uz ielas, bez paikas un bez cerībām. jo nav jau vairs tie laiki, kad pietika ar to, ka tev ir divas rokas un kājas, lai varētu atrast darbu. tagad saprotiet pat uz krāvēja vietu ir konkurss un par pelmeņu lipinātājiem ņem tikai ar iepriekšēju pieredzi. |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2009|09:36 am] |
a varbūt no krīzes būs kāds labums.
-ti što, prava kupil?
-ņet, druzja padariļi! |
|
|
| |
[Jan. 13th, 2009|12:23 pm] |
man ir radies laiks eksistenciālajiem ierakstiem.
vakar stūmu kuņģī mandarīnus un man beidzot pieleca tas izteiciens/kā nu tur tagad bija/ par vienaldzību. ak, jā, ka nav nekā ļaunāka par vienaldzību, jebšu, ka labāk ir nocirst sev kāju, nekā nejust neko.
tad nu es aizdomājos par to, ka no tiesas- es varu ēst saldus mandarīnus, varu arī skābus, bet ūdeņaini, bezgaršīgi mandarīni man besī. tanī brīdī es neiedomājos, ka tie var būt arī sapuvuši vai rūgti. fu. tad jau labāk neēst nemaz.
līdz ar to, es izvēlos kāju nenocirst. vienaldzība ir vajadzīga sajūta, reizēm tā mēdz būt pat svētīga. |
|
|