|
Jan. 13th, 2009|12:23 pm |
man ir radies laiks eksistenciālajiem ierakstiem.
vakar stūmu kuņģī mandarīnus un man beidzot pieleca tas izteiciens/kā nu tur tagad bija/ par vienaldzību. ak, jā, ka nav nekā ļaunāka par vienaldzību, jebšu, ka labāk ir nocirst sev kāju, nekā nejust neko.
tad nu es aizdomājos par to, ka no tiesas- es varu ēst saldus mandarīnus, varu arī skābus, bet ūdeņaini, bezgaršīgi mandarīni man besī. tanī brīdī es neiedomājos, ka tie var būt arī sapuvuši vai rūgti. fu. tad jau labāk neēst nemaz.
līdz ar to, es izvēlos kāju nenocirst. vienaldzība ir vajadzīga sajūta, reizēm tā mēdz būt pat svētīga. |
|