|
October 1st, 2007
 | 02:01 pm
kāpēc vairāk dzirdam sievietes žēlabas, sūdzības, aizvainojumu un visādas citas runas par dvēseles stāvokli, kurš bieži vien ir atkarīgs no stiprā dzimuma pārstāvja...sasodīc, kāpēc vīrieši vairāk sāpina sievietes, nevis otrādi?Tas laikam tādēl, ka vīrieši jau neizrāda, nesaka un nedalās ar sajūtām, bet varbūt viņi vienkārši ir tādi kādi viņi ir...nē nu esmu vispār šokā par dažu laba rīcību...kāpēc labie cilvēki tiek sāpināti?
jāadzīst, ka es arī kādu sāpinu, bet nu cenšos ar viņu netikties, lai nebūtu sāpīgi...tomēr ja mani grib satikt, cik es varu atrunāties...nu labi, bet vārdus ka, vairs nevēlos tādas attiecības, nespēju pateikt, lai nebūtu sāpīgi, jo esmu dzirdējusi, ka cerība ir tā, kas varbūt cilvēkam ir vienīgai kas palicus...
bet nu stāsts ir par to, ka gribētos lai vīrieši būtu atklāti jau pašos attiecību sākumos...nevajag solīt zelta kalnus!Nevajag viest nevajadzīgas cerības...un mēs parasti uzticamies par daudz, bet...
man pēdājais gadījums sanāca tā, kā vēlējos. bija labi, mazliet romantiski un uz sms, ka izdosies būt tur, būt tur, bet tā arī nesatikāmies. un man vienīgi par to prieks, ka nepieķēros viņam...vienkārši tagad atceros par to, ka bija labi (un tiešam bija!!!) un tajos brīžos, kad bijām kopā, baudīju mirkļus, ieraudzīju cik cilvēks var būt jauks un viss...beidzās jaukās tikšanās, bet nav asaru vai nožēlas, jo ar prātu zināju, ka tas nav ilglaicīgs pasākums.Tagad ar smaidu uz lūpām atceros jaukos brīžu , turpinot skatīt un meklēt jaunus jaukus brīžus un cilvēkus...
|
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
